gribu kaut ko tādu kā štābiņu dvēselei

tik paštaisni runãt par lietãm, kurãs neesmu kompetenta. Pat par politiku, doh.. virtuves sarunas raisa pretîgumu pret sevi. vienmêr, lai kã nolemtu nedalîties vai iztikt ar pusnopietnãm atbildêm, tik un tã attãlãkie radi vienmêr izvilina piedalîšanos. man kauns. es protams sev saku, ka tas tãdêĺ, ka vińiem tik svarîgs konformisms, kã es tã, bet, ja nu nê..

system of a down toxicity albums joprojām jebkurām 44min, kad vairs nav iekšā.

hāāāa.. "[...]Es viņam rādīšu kā ignorēt manus uzaicinājumus linkedinā. /Purvīša komentārs"

tas treneris skatās uz cilvēkiem, kā uz zobu pastas tūbiņām- vienmēr, vienmēr kaut ko vēl var izspiest. + viņš pats noteikti vnk ar kulaku izsit pēdējo zobupastu

mēs sakāvāmies. man patika. viņam ļoti kauns

āāāāāāāh tās sāpes. pirmo reizi piedzīvoju trenniņus, pēc kuriem ir tāādas "paģiras"... kustības nozīmē ārprātu. trenniņš ik pa dienai, trešā diena pēc trenniņa ir vissliktākā, tātad plānoju, ka vēl nedēļas divas pastāvīgā diskomfortā, kamēr pieradīs. ko tikai pret apātiju nemēģinās. tik un tā labāk kā dzert un cīnīties ar vēlmi skatīties sienā 24/7. tā visa esot tikai iekšejā ķīmija.

visa šī izlaidība. jāaudzina sevi, ja.

kas vēl tāds... nav nekādu mēs. katrs savā stūrī kaut ko cīnās.

tāds nervozs. uzliku viņam sergeja jēgera melodiju, kad zvana

ēdu pusdienas pie cilvēka, kas ir apsēsts ar papīra dvieļiem

viņa jaunā gada apņemšanās ir sadalītas pa lielajām tēmām, proti, uzturs, sports, veselība (kpēc šos nevar 3in1? tpēc, ka pārāk daudz apakšpunktu.doh), kultūra, atpūta, garīgā pilveide, finanses un lauki. boldēts virsraksts apakšā "Vēlos ģimeni"

šādas lietas lasot man gribās reizēm savai spontanitātei un haotismam teikt, lai paciešas, ka mēs drīz iesim mājās. bet nēēēēēēēē, jo es arī "Vēlos ģimeni". man no viņa veida, kā viņš dara dzīvi jāpaņem šis tas, savādāk tā visa sadzīve mani beidz nost ar savu lielo apgrūtinājumu. viņš bez mana tipa cilvēkiem atkal skuju būs laimīgs- mērķtiecīgi un neatlaidīgi būs sasniedzis sterilu nelaimīgumu.

tagad ņemu ārā ruļļus, velku kleitu nost un.. neko. nekur neiesim. ahahaaaa (ļaunie smiekli)
jo, kā jauno sagaidīsi, tā visu gadu pavadīsi. tieši tā kā pats gribi, nevis kā vajag, vai kā sarunāts, vai kā šķita, ka gribēsi dienu iepriekš. iet tagad uz centru, skatīties salūtu, tad drūzmēties cilvēku pilnā pasākumā. ne priekš manis šodien. šo novēlu sev un tev un jums arī nākamajā gadā.
āāā, cik forši to saprast pēdējā brīdī. mīļais tagad meklē ērtāku kreklu, es iešu atrast svinīgāko no pidžammā.
Priecīgu Jauno!!