jā, un vēl, lai neaizmirstu... ērgļu pieturā meitene stāstīja, ka esot tāda ciba. tā kā tāds kaut kāds slepenais sociālais tīkls bezmazvai. nu, kad agrāk tur bijis jāprogrammē, lai varētu čatos sēdēt, kad vēl IRC'a bijusi, tad arī esot formējusies tāda domubiedru grupa un viņi arī šodien ir. dizains gan nekāds, iekšas pretīgi izskatās. lai es ieejot paskatīties. šlāpins arī esot.

setdien ar kājām no Suntažiem līdz Ērgļiem. tur visi šķūnīši Italic'ā. krāsas tik depresīvas, ka prieks. man pat vēl šodien liekas, ka izelpoju drūmu un mitru.

gribu klausīties savu mūziku. es negribu klausīties tavu draņķi. tik vienkārši un tik bērnišķīgi hah.

riebīgas pārrunas nu jau ar bijušo priekšnieku. nepatīkamā gultnē viņš to visu iegrozīja. tētis mācīja, ka nekas nestrādā tik labi, kā miglaini solījumi kopā ar reāliem draudiem. tas arī bija vajadzīgs, lai notiktu tā, kā jau sākumā pa labam piedāvāju. nākamā nedēļa pēdējā.

prieks un cerības par nākamo vietu.

šo vietu tomēr lielā mērā raksturoja pēdējās nedēļas notikums, kad viens no vismazāk kvalificētajiem džekiem aizgāja pie īpašnieka runāties. biju pārsteigta, jo dzirdēju kā viņš saka, ka viņam nevajag algas pielikumu, bet viņš grib cieņu. pēc ilgas klusuma pauzes šefs atvainojās, bet viņš nezinot, kas tas ir.

ko es darīšu, ja ne tikai šo nedabūšu, bet arī esošo pazaudēšu, m?

šodien pēdējā intervija un tad līdz piektdienas pēcpusdienai atbilde.

nē, bet, ja es šo darbu dabūšu, tad no vecā aiziešu četras dienas ātrāk, kā jaunajā piekritīšu sākt. pēc izturēta pārbaudes laika pirmajā algas dienā noīrēšu numuriņu ar vannu un sēdēšu tur, kamēr visi pirkstiņi krunkaini. tas ir pat ļoti motivējošs plāns.

pēc otrā alus atskaites vienmēr raitāk top. šādā noskaņā tikai iedzert un strādāt.

viņa onkulis ir rūdīts alkoholiķis, uznāca melnie, izdemolēja dzīvokli un izlēca pa logu no sestā stāva. šorīt piezvanīja, ka nomiris. visizteiktākās emocijas ir atvieglojums. bažas kā to pateikt babai un izdomāt, kā xanaxu iemānīt stundu pirms sarunas, jo ar sirdi problēmas.

ļoti dīvainas sajūtas.

izvēlies, mīļā. vai tu gribi, lai tev ir taisnība, vai tu gribi būt laimīga

katrīna katru pirmdienu pielīmējot piecus jaunus svešvārdus pie spoguļa, lai papildinātu vārdu krājumu. es joprojām cīnos ar bļaģpizģeczajebala, kas plūstoši pielipis no kolēģiem.

reizēm sanāk, ka vēlmes un centieni sakrīt ar rezultātu un tad pilnīgi apreibina tā šķietamā ilūzija, ka kontrole ir manās rokās

viss kaut kā baigi uz sevi ceļu pazaudējoši

es joprojām varu būt es attieksmē pret to visu, bet palaižu garām šito izdevību, jo reaģēju instinktīvi, ar kontroli sevi neapgrūtinu

miegs nāk. vakar gulēju virtuvē. šorīt pārrunas. sajutos pēc tam abižota. neko, gāju uzrakstīt to pretenziju čupu, ko atliku kādu laiku.

šorīt pamodos ar teikumu, ka "viņš mani greizu graizu grib"
skrienās nu jau septiņi kilometri, bez mazās nāves finišā
autobusā tik labi erotiskie sapņi rādās, tas laikam Latvijas tipisko ceļu dēļ