14 February 2010 @ 07:39 pm
 
mana stiprā siena kautrējas teikt man labu un baidās, vai arī čakarē mani.

saģērbos mežģīņaina un ieveidoju galvu, kas nozīmē, ka laikam es gan nekautrēšos un došos vakarā pretēji kā bija domāts. speciāli arī attiecības nešūpošu , bet arī neiespringšu pret kārdinājumu. nez, a varbūt tomēr saņemšos, tikšu tam bērnišķīgajam spītam pāri. sometimes less is more, and sometimes less is boring. cepsim picu un dzersim alu ar vidzi, jo bez dusmām un vēlmes kaitināt no iešanas iemesliem nekas nepaliek pāri- vakar jau bija fļēe, mulenrūža, dumjas sarunas, pozējošas skaistas blondīnes un 3 stundas miega.
āaa, dilemāaaa