Pag, bet vai tad Tu mani arī pieskaitītu vājprātīgajiem, ja es teiktu, ka mana ome pirms gadiem 50 or so tika vājprātīgi mocīta, viņu visu acu priekšā nogalināja, nu teiksim, otrā pasaules kara laikā., bet viņa pat mirstot paturēja savu garu nesalauztu un neturēja ļaunu tiem, kas viņu slepkavoja un absolūti pieņēma savu likteni un ciešanas, nemaz ar to pašu nevēlot mums, saviem pēctečiem. Viņa teica, lai mēs par viņu neraudam, lai mēs priecājamies, jo tas, kas mirst, tas jau ir tikai pārejošs materiālais viedols, dzīve ir sūds, bet viņa zin, ka tajā ir mīlestība, kas atsver visas huiņas.