saķert galvu un līgoties līdzi uz dullo izvēlētam instrumentam visā tajā eklektiskajā kakofonijā. pietupties un sajust guņģa sulas porciju, kas pa ceļam apdedzinājusi pēdējās šaubas par to vai varbūt labāk nekur nedoties. iet uz šefa kabinetu ar mēŗki atzīt savu kļūdu un aiztaisot durvis aiz sevis no ārpuses, saprast, ka kaut kā stulbi sanāca. attiecības ar sevi bīdīt caur "vai es varu to atļauties" lēnām ieslidinot negodīgi provokatīvu "vai es esmu tā vērta".