es jūtos kaut ko smadgi palaidusi garām - kāpēc Tu to sev nodarīji? tik nesaki, ka maratonam gtavojies...

un jā, +1 pārdomām, droši vien vienīgais, kas mani paglābj no pašdestruktīvām izdarībām, ir apziņa, ka šīs domas ir sezonas saasinājuma rezultāts un, kad ta spāries, atkal nāks prieks un smaids miredzēs saules vietā. bet pašlaik šos teikums liekas ņirdzīgs pats par sevi - nu tāds, kas ņirgājas ar saviem mēģinājumiem uzturēt cerību.