darbiņš ir mans, kaut potenciāli neciešams īslaicīgā periodā, tomēr ar daudzsološām iespējām nākotnē, jo izskatījās, ka viņi viegli deleģē atbildīgus pienākumus, ja ir apmierināti ar darbu. ikdienai veidojās rāmis. paldies. cilvēkam tomēr vajag darbu. pirmās pārrunas, kurās tiešām kaut ko pārrunāja, nevis pratināja. jebkurā gadījumā jāskatās kā būs, jo sākumam vajadzīga bāze, ko var sakrāt tikai esot kontaktā ar cilvēkiem. atkal. varēšu turpināt trennēt tehnikas un pētīt cilvēciņus cenšoties niepieriebt komunikāciju. sajūtai, ka ar mugurkaula smadzenēm nojauš, ko patērētājs par to varērētu domā , tā var arī pietuvoties. tas par sliktu nekādā veidā nenāk, vienīgi atkal sev jāpārkāpj. hāh, es jau sevi mierinu. bet interesanti, jo tas izskatās tieši pēc tā, ko es lūdzu- pusi laika aizņems darbs ar cilvēkiem, lai mācītos komunicēt un pārvērtētu varēšanu paust lietas veidā, kas caur citu provocētām darbībām sasniedz manu mērķi, otrā puse būs klusa mārketinga aizmugure, konsekventa darbošanās, lai nodrošinātu informētību un pieejamību.

ja ne par sistēmu iet runa, tad šonakt vai rītnakt debesīs varētu būt ziemeļblāzma ..polārblāzma, aurora borealis, northern light, kāvi. pa visu mūžu latvijas debesīs trīs reizes esmu redzējusi, kaut krītošas zvaigznes tik pagājšvasar ieraudzīju pirmoreiz.