06 November 2012 @ 10:13 pm
 
kaut kā tā žults manī pāriet. vismaz pietiekami lai varētu ar patīkamiem meliem iepriecināt apkārtējos.
kad būšu pavisam atpakaļ, tad tie vairs nebūs nekādi meli, bet pastāvīgais skatu punkts uz apkārtējo.
pašlaik savādāk kaut kā tā kā jautājuma teikumu sākt noliedzošā izteiksmē un brīnīties par rezultātu.