iedzimtā optimismā un uzkurbulētā iedomībā cenšos pakļaut budžetu ar ļoti dzelžainiem paņēmieniem. līdz šim, tas man ir devis labāku fizisko formu un mazāk pārmetumus, par to, ko ēdu, jo parasti tālāk par tirgu nemaz neeju, lai nekristu kārdinājumā. un šmotkās šos divus mēnešus nav iztērēts %uāli praktiski nekas, toties esmu "saremontējusi" melno džemperi, piešuvusi pogas trim atkal valkājamām blūzēm, pāršuvusi šortus un tagad pasūtīšu garos svārkus šuvējai, no tā smukā auduma, kam man bail skarties, klāt, ka tik nesabojātu. ā un uzzīmēju pie puikas izgatavojamu rokassprādžu dizainus, pasūtīju ādas mapi viņam, tāpat arī pasūtīju rotaslietiņu furnitūras no anglijas- daļu, lai taisītu spalvu lampu ar ķēdītem un simtiem posmiņu, daļu, lai pārtaisītu savas esošās rotiņu fiņķikluškas. DIY un uzzīmē/izdomā pati mēnesis būs arī nākamais, jo gribās cik ar rociņām un savu gaumi pastrādāt, tik arī skaidri redzēt uzvelkamu savu ideju.

šis rīts negaidot iepriecināja- ar retiem izņēmumiem saulainu dienu strēlē ir patīkami pamosties un apjaust pelēku starp aizkaru šķirbām. vasarā tas vispār ir nenovērtējami,kad beidzot var gan apģērbu neienīst, gan pastrādāt, gan ieēst kaut ko sātīgu, gan siltā dušā ieiet, gan uzkrāsoties.

un jā,cik lieliska sajūta dzirdot, kā visi lēnām pamet ofisu un beidzot ir pilnīgi tukšs. paradoksāli, bet uzreiz gribās strādāt.