28 May 2012 @ 10:55 am
 
un tās dusmas ir tik nevajadzīgas, bet, lai nebūtu melots un apspiests, pieminēšanas un izpaušanas vērtas, kamēr vien dabīgas. nesaprotu, kā tas viss iet kopā ar tiekšanos pēc lēnprātība un izpratnes. tā viktora igo šīrīta doma, ko gribētu iedzīvināt, ka nav svarīgākas nodarbošanās, kā būt jaukai, izstarot ap sevi prieku un radīt gaismu tumšajās dienās, jo tā ir kalpošana.
 
 
28 May 2012 @ 11:33 am
 
bļāviens, joprojām gribās mest, atdot un atdāvināt visu prom. cik ļoti viens cilvēks var apaugt ar mantām?!