pietrūkst spāņu valodas, šorīt to sapratu. jāatsāk mācīties.
gribētos izlasīt savu mīļāko grāmatu oriģinālvalodā.
gribētos spānijas tirgū parunāties par laikapstākļiem, kamēr iesver tomātus.
gribētos sulīgi un smaidīgi palamāties spāņu mātes vārdiem un visādi netiklīgi izrunāties. (tā reize, kad spāņu mamma itālijā mani nobēra ar maukas epitetiem minūtes divas no vietas, bet es tikai traki smaidīju pavērtu žokli un priecājos cik ekspresīvi, jo viņa kāra veļu uz blakus balkona, smaržoja pēc pastas ar parmazānu un viņai uz priekšauta bija tomātu pastas pleķis, bet izskatījas, kā izspļauta spāniete. nē, to es vienmēr atcerēšos)
kaut ko iemācīties tīri dēļ sevis iepriecināšanas sīkumos.

iešu mājās nikni pikta nemīlēta. gatavošu sev kaut ko siltu, kas pa visu kuņģi mīļi.

atšķirībā no pagājušā gada, kad jūtu nākam ārā kādu emocionālu šļuru, kas pretendē uz svarīgas šļuras statusu, nedaru neko, tikai vēroju un skatos, kur tā paliek, jo man vairs nav obligāti ar šo visu jāaplaimo arī ārējā pasaule.