šodienas smaida iemesli:
a)man skapī esot slikta karma..pft, tāpēc ka 1/3 drēbju varētu vilkt vienīgi tad, ja sajuktu prātā. bet staigājot es pārsvarā kā uz bērēm.

b)mans vīrietis esot pārāk maza auguma un tāds spalvains :D un vispār, mēs kopā esam drukni, bet tas nekas, esot jāprecās, kamēr mani kāds ņem, jo ar visu šito negludināšanas un neappuišošanas taktiku palikšu vecmeitās.

par drēbēm man laikam nav ko teikt, par izprecināšanu netik, jo tur jau kaut kādas personīgās ne kolektīvās traumas diktē tādu uzskatu, bet par vīrieša augumu..godīgi sakot ja man nebūtu vienalga, tad es būtu sajūsmā. ~ esam vienāda auguma, bet ,ja esmu kurpēs 12 cm virs zemes, tad esmu tikpat arī garāka un līdz ar to viņš uzreiz ir mans aksesuārs nevis otrādi, kas manam ego tīri labi patīk. tas, protams, mazliet disonē ar iepriekšējiem cilvēkiem manā dzīvē, kas bija kā kārtīgi latvieši, kas sākās kārtīgi virs simts kilogramiem ar visiem saviem apmēram diviem metriem, bet.. cilvēkiem tiešām nav kam citam ķerties klāt, kā kaut kādiem mums izsniegtiem čeholiņu parametriem, kas mums iedoti novalkāšanai.

"īstās" sievietes un "īstie" vīrieši :) he