sūda būšana. tas ķermenis..lielisks rīta celiens, tīri sadzīvisks mīļums, kā ar celi zem jostasvietas augšā uzsisti taureņi šķērsielā pirms pagrieziena bezpiecāmminūtēmdarbs- viss tāds silts peldu uz kabinetu no viņa un vīīh, durvīs izmainoties valdes džeks pieskaras vēderiņam, korekti noglauda muguriņu, tā, lai nesatriecamies, man kā ar elektrošoku visu sašūpo. emocionālie taureņi vēl no viņa, bet ķermenis, jau tirpiņas laiž no tā, kas pēdējais kaut iebakstījis. nu fui, nu. jauna, relatīvi nepieredzējuša un tramīga ķermeņa mīnusi. vēl vieni. tāpēc jauniem cilvēkiem ir jauni ķermeņi, lai kaut tāpēc mūs būtu iespējams mīlēt, kamēr mēs visu redzam melnbaltu un tiecamies pēc skaļākā, kamēr pieņemamies personības šarmā, augam saprātā un kļūstam patīkamāki un tādi, kādi varam mēgināt iepatikties pēc būtības.
...
