arī šodien esmu vesela un jūtos labāk nekā jebkad. burvīgi. vienkārši burvīgi. pat neticami. var pilnībā nodoties ūdens spiediena problēmām, flīžu griešanas plānošanai, kājlīstu un slēdžu problēmai, poda teleportācijai no nezināmas adreses un kašķim par mazo mantojumu daļu, kam labāk ļaus sapelēt garāžā, nekā atdos man uz restaurāciju. aizbraukšu un savākšu, tas arī viss.
vakar spontānā pastaigā pa imantu pie rūpnīcas, ko brucina nost, atradu dzeltenu kasti, kas burvīgi iet klāt manai gāzmasku kastei, kurā pēc uzpucēšanas gulēs spilveni. tā nu nesām abi līdz viņa mājām. skats varēja būt amizants, ņemot vērā, ka viņš izskatījās zolīds un es biju kurpēs 12 cm virs zemes, kas ir maksimālais augstums, lai es spētu uzkāpt ar tādām pa trepēm un pastaigāt pa zāli neriskējot izskatīties pēc pilnīgas idiotes, kas nesaprot uz kurieni atnākusi staigāties. bet wīiii, prieks par kasti, kā lietas mani atrod (dejo prieka deju).

..ņeh, ņeh, ņeh.. kā teica vonnegūts: tiekat galā ar sevi, dievs ar sevi pats tiks galā. man to uz ledusskapja jāuztetovē

skatoties uz progresu no tās puses, kurā esmu sava prāta upuris, tad nekas nav mainījies, krātiņam tikai nosiltināta grīda un smuka lustra piekārta. ir. un. paliek. krātiņš.