to zināju, es to jutu, jāaa! :D baidīšanās epopeja beidzās ar to, ka tagad zinu kādas ir signalizācijas, kurās izmanto apdullinoši dīvainu troksni. pulsējoša sajūta smadzenēs, ne tik skaļi, cik vienkārši pretīgi, izbīlis un ar viegli izdvestu "vaii" horizontāli. labi, ka ģibstot neatsitu galvu. strādnieki ejot prom bija nosprieduši, ka neviena nav. atjēdzos jau aiz durvīm, kā atslēdzu, uzliku, aizslēdzu atkal, galīgi neatceros, bet skats varētu būt bijis par rubli. drausmas. nu kāpēc sanāk pat darba pamešanu apaudzēt ar kaut kādu ekšenu.