nevis pietrūkst laika, bet sūdīgi viņu plānoju.
apnicis neiziet bez lielās somas, kurā ir visa iedzīve, no mājas. ievākšos un viss- ne pie viena nebraukšu- visi brauks pie manis un būs tie, kas bēdāsies, ka zobu birstīti pakāsuši, atslēgas nez kur atstājuši un maiņas kreklu nepaņēmuši. ņemot vērā lēcienu pretī viesmīlībai "dzīvo pie manis cik ilgi vēlies"- jāievieš arī nodalījums ciemiņu drēbēm. nesen pat apģērbām vienu izmirkušu pieklājīgas miesasbūves puiku ar manā skapī aizmirstām vīriešu drēbēm, tā kā starta kapitāls vienas kārtas veidā ir. žēl, ka citi tā nedara. apnicis dzīvot uz čemodāniem- ļoooooooti. noparkojiet mani ātrāk kā paredzams, lūdzu. āh, kāpēc jurim ir jābūt tādam buhātājam, ka siena vienā istabā jālīmeņo mēnesi. porkēēēēē, juri?porkēēē? tu teici, ka tu nedzer!

rai ritam ritam ritam. kofejīns pa visu galvu, bet dzīvo viņš kājā kura tirinās. joprojām nemāku taisīt- kāsu, bet tāpat tie melnie draņķi peld pa manu coffee flavored milk. litrīgas krūzes ir osām un jūtos ļoti dīvaini, jo pirms tam ietriecu sevī parodiju par čefīru, kas kā zalīštēju dzērāju mani dikti tonizē. mēģināju sabļauties ar kolēģiem un kaut kā padarīt darba dienu atraktīvāku, bet izskatās, ka tādā gadījumā man nākamreiz jāpiepilina kaut kas kopējam ūdens bačokam, ja grasos pārdzīvot par to, ka pārējie nav uz mana enerģijas viļņa. pietam pilna galva muļķību, jo pa telefonu vaņģoju altārzēnus ballītei un centos ietāstīt draudzenei, ka mums jānopērk atsevišķi gaļas gabali, kas pagatavoti jāpiediedz vienā frankenšteina cepetī, ja reiz uz algas dienu viņa grib liellopu, cūku un jēru, bet es gribu putnus un trusi. vēl uztaisīju ofis ārt- saskavoju metālisku vāzīti ar papīra karkasu un drausmīgu papīra puķi, par kuru noteikti iemantotu abu kreiso roku slavu, ja pateiktu, ka man kam tik drausmīgam bija nepieciešama pamācība. godam iztērēts pusdienaslaiks. rīt šaušu augstāk, jo atradu kur viņi glabā spraudītes.

fak. es netieku ārā no biroja, jo man ir pārāk bail- viņi izslēdza visas gaismas un te ir milzīga, milzīga ēka ar augstajiem griestiem un apkārt industriāla ostas teritorija. cilvēka ne viena. signalizācija signalizācijas galā. āaah, nu kas lika skatīties treilerus šausmu filmām. man vajag čurāt un es pat uz hauziņu nevaru saņemties aiziet- kur nu vēl cauri tiem gaiteņiem. bļāviens. es negribu nakšņot ofisā. sanemies mikstais- puikām mes nezvanīsim un palīgā nesauksim. ākdies. ākdies. būs jāzvana tētim. nē, smiesies, trakāk par bračkām. fāāāk. ķēdes žvadz pret metāla konstrukcijām un kusušais ūden no jumta pakšķ- paverot durvis viss ir piķa melns un tuvumā kluss, tālumā iztēli raisošs.