14 February 2011 @ 03:44 pm
 
noglaudīju dīvānu sev blakus un viņš tūlīt tur ierāpās. pāris reizes papliķēju pa celīšiem un vinš klausīgi ielika galvu klēpī. bezmaz arī liekas, ka runa iet vairāk par kucēnu, jo agrāk domāju, ka varētu būt, ka ap četrdesmit viņi tā dara reti- kaut gan nav pietiekamas pieredzes, lai spriestu. sliktās dienās mūrīši brūk. forši, ka tur apakšā ir jūtīgs.
 
 
14 February 2011 @ 10:29 pm
 
zinu, ka neesmu pietiekami sagatavojusies un darījusi simtu, bet lūdzu, lūdzu, lūdzu
pārāk izplūduši uzdevumi entuziasma un centības parādīšanai ir mazliet mana bedre.
āber tu zini, ka es ļoti, ļoti centīšos, savādāk nebūs.