21 January 2011 @ 10:40 am
 
neliekas, ka visnotaļ veselīgu, nobriedušu un stabilu indivīdu, kas apmierināts ar savu dzīvi, var tā ņemt un sevī iepatikināt. (par to vai vajag un ir kāda jēga, tā ir vispār cita lieta.) drīzāk lauras sapņu pasaulītes ilūziju, kurā viņa gribētu cilvēkus iegūt kā vizītkaršu etvijas uz kājiņām tālākajiem biznesa un ne tik biznesa kontaktiem un kā kredītkaršu izsniedzējus no sērijas "ņem zaķi, pērc ko vajag", uztur tas viens nenobriedušais idiots, kas tālajos laikos, kad špahtelējot mārupes privātmāju sienas nedēļā varēja sapelnīt neadekvātas summas un pie reizes iepirkt ko nekustāmu, ko fiksi uzsist gaisā, atļāvās ar vaļējām manipulācijas podziņām viņā traki saķerties. nobriedušus cilvēkus nevar izmantot tik lēti un tik jaunas(patētiski muļķīgas) meitenes, kam ar trim dolče gabana krekliņiem jau liekas, ka pietiek, lai veiksmīgi mānītos par savu sociālo piederību kādam slānim. ja nē, tad vismaz pašironiju meitenīt, jo savādāk nevar veselīgi uztvert tādas atskārsmes, kā iepriekšējā "mīļuma" pirktā Hermes somiņa visticamāk ir ēģiptes tirgū pirkta, tāpat kā Tiffany rakstās ar diviem "ff" nevis vienu, kā ir uz tavas auskaru kastītes.
bet tik svešu dzīvesstilu dzīvo, ka pat runāties grūti. vērtības ir diametrāli atšķirīgas.