baigi sāpīgi. norādīja uz kļūdām ne tajā maigākajā veidā. no siguldas noraudāju. jāmācās diskutēt, bet es savā jūtībā ar asarām pa priekšu. pieļauju, ka ļoti smieklīgi no malas, jo tas, ka es raudu netraucē runāt mierīgā tonī un tam otram arī nekādas problēmas neradīja turpināt bez ņemšanas vērā. bet tādas sarunas un tieši, asi cilvēki īpaši nekaitē, varbūt pat otrādi, kaut patīkami nav.

vāh. vēl ik pa desmit minūtēm asara notek- riktīgi aizvainota. mēģināju apēst -pat ukraiņu speķis nepalīdz, rupmaizei virsū uzraudāju.
man zilirozādzelteni ķēmiņi jāsazīmē. raudošs nemāku. sporta kurpju šeit nav, tā ietu skriet.