viss pašlaik liekas tik sakropļots, ka domas par ķīmijas un radiācijas radītiem šūnu bojājumiem liekas vien kā tāda pašsaprotama garīgās un fiziskās matērijas solidarizēšanās. līdz ar akiras yamaoka atgriešanos ikdienā, naktīs atsapņoju pamestos objektus, kuros būts- šonakt centra laboratorijas, papīrfabrikas torņa telpu/ ķīmījas laboratorijas telpu mistrojums ar aviacijas koju bēniņiem. redzot šorītdisfiguratorbildes noķēru kņudināšanu , sapratu, ka nevaru apspiest šo patiku fantāzija skrien kā traka tajās pamestajās telpās un īpatnās estētiskās jūtas tikai tā vien ir pabarojamas. 

mmmh, cibas čakari liek sabīties, ka iespējams gaidāmas pārmaiņas. viens onkulis vakar teica, tad inboxam cibā līdz 2011 gadam ir aizliegts ievietot reklāmas.. pēc tam kaut reklāmu jūra un momentā pie sirds bailēs gribējās ķerties, jo arī bez tās komercializēšanās, izmaiņas bieži nāk rindā viena aiz otras un jebkurā gadījumā pārmaiņas nav tas ar ko man šarmanta ciba.. lūdzu, lūdzu ciba nemainies.