salijuši nostaigājām 20 km pa aizaugušu mežu, pusnaktī mājās, karsta vanna durstīja adatiņām, silts ēdiens, smukākas, sausākas un augstākas kurpes, taksis prom no gultas, karstvīns- tagad var teikt, ka esmu atlūzusi arī klubā, ne tikai aizraujoša seksa laikā. pāčučēju tieši stundu uz dīvāniņa, pašai likās, ka pie kaut kāda čilauta, bet laikam nē, jo daži uzteica manu kurlumu un noguruma pakāpi. tad ļoti operatīvi piedzēros busiņā, kas izskatījās kā skubija dū busiņš, jau esot ceļā ar visiem pie pārspīlēti laipna jaunieša, atkārtoti uzklupu bāriņam un atņēmusi kompi sēdēju uz grīdas un fotošopā krāsoju zilu aci un melnu zobu šleserim, ēlertei krāsoju krieviski maucīgu grimmu, bet urbanovičam veidenbauma ratatatattt. kad sāku zīmēt kāds izskatās progresīvais nodoklis, sāku raudāt, stāstot, ka skumjākais, ka man tādu nepiemēros. kārlis paprasījis, kāpēc zils, bet es esot atbildējusi, ka zilā ir cerību krāsa. pēc tam palikusi pārspīlēti nopietna, neko neesmu runājusi un joprojām atteikusies atdot kompi. spriežot pēc cibas ieraksta, man laikam bija dikti pārspīlēti skumji. jābeidz vienreiz runāties ar mirušiem cilvēkiem pālī, jo es pieļauju, ka viņiem tas riebjās.
...