03 October 2010 @ 06:53 pm
 
viņa atnesa man tēju. abas strādājam, katra savā istabas stūrī. viņa tikko atkal uzsmaidīja un teica, ka vienmēr laipni, es teicu paldies, par to, ka mēs vienmēr prasīsim viena otrai "ar cukuru vai bez".
viņa kopš vakardienas rīta ir pie manis un ķīpsala ir skaista vieta, kur dzīvot. tagad mēs padarbosimies un tad es atkal gatavošu vakariņas, viņa mazgās traukus, iesim vest suni pastaigā, smiesimies par stulbiem jokiem un iekužināsimies dīvānā. mums pat nevajag divus tv, divus pc, divus aliņus, divas segas un spilvenu, lai nerīvētos. man šorīt bija neciešams garastāvoklis un viņa to pat nesajuta. ja kāds pateiks, ka es nespēju kopt attiecības.. i present u pods ar vāciņu, cimds ar rociņu.. kopš septiņu gadu vecuma. nevaru beigt novērtēt, ka man ir kas tāds.
 
 
03 October 2010 @ 07:16 pm