30 September 2010 @ 02:55 pm
 
aizmigšanai pāršķirstīju darelu un doma par mazajiem dzīvnieku krātiņiem, kam daži no viņiem dod priekšroku un ar to saistītā drošības sajūtu, ja nejauc ar sliktu dzīvnieku labturību, lika saprast, ka tas plašums var arī traucēt atpūsties. tāda sajūta, ka arī izaugot gribās savu mazo štābiņu, kokonu, kur ielīst.
 
 
30 September 2010 @ 08:50 pm
 
viņš stāstīja, ka viņa tēlo stipru, neatkarīgu, pašas izpratnē mūsdienīgu meiteni un nekrāmējas ar tādiem piesaistīšanas veidiem, kā draudzība, cieņa, iemīlināšana, tāpēc spiež pa taisno uz viņa instinktiem ar tēlotu iniciatīvu un uzkrītošu mākšanos virsū. "tāpēc arī atļaujos zvanīt vēlu pēc ballītes, lai viņai skaidrs, ka dabūt nav sanācis un tagad ir tikai būtī call. bet īsti priecīgs viņš nelikās.

viņa atkal ar meitenēm runājot, stāsta par viņu kā par iekarotu virsotni un argumentē to kaut vai ar faktu, ka nabadziņš vientuļos vakaros vienmēr zvanot viņai, kas nepārprotami liecina par patiesajām vēlmēm, kas izpaužas vieglā dzērumā.ja baigi gribas vinnēt, tad triumfu var saskatīt arī tā, bet arī viņa īsti priecīga par viņu runājot nelikās.

ļoti,ļoti patīk stāsti, kur nu vēl no divām pusēm, bet paliek atkal netīri, ka es kā kaut kāds lūriķis ar savu neiztrūkstošo alus kausu un draudzīgo klausīšanos bijis ekskursijā uz viņu abu ierakumiem.