par visiem savdabīgajiem domājot, satiekot un runājot, grimstot dziļāk savās dīvainībās, liekas, ka lielākā minoritāte no visām varētu būt tie, kas klasiski tiek uzskatīti par normāliem cilvēkiem. bez izteiktām zadrotībām, atkarībām, emocionāli adekvātiem etc
manā mikropasaulē tipiskākā ainiņa ir persona ar grīļīgu morālo stāju stutē citus ar savu apšaubāmo morālo atbalstu un tā uz riņķi. reizēm gribas saķert galvu un ūjināt par to, kas no tādas savstarpēji neveselas palīdzības iznāks, reizēm vienkārši sarunāt un sadarīt kādu klaju neloģismu, lai vienotos savā frīkainumā, kopīgi uzelpojot, ka mūsu, mazliet sirsniņā spiesto, galvā iebuktēto ir vairāk un jēeh, mēs tomēr esam vairākumā, kaut arī daudzi nenāk ārā no skapja.
pfe, rīta domas.

sakritību un procesu dievs ap mani. pārvērt šīs notikušās pusdienas manā ieslīdēšanā radošākā vidē. ja bezmaksas asistents nav kārdinoša lieta, tad manam cv uz pieredzes rēķina biezākam nekļūt.
ja tā, tad kā nesmēķētājs turpināšu nēsāt cigaretes somiņās, zinot, ka viņas man var nodrošināt maltītes aizstāšanu, mieru un galvenais kontaktus, kas var izvērsties vīrietī vai darba piedāvājumā.

liekas būtu aizvainota, ja nemitīgi turētu dzīvā atmiņā to, cik ļoti visus lielos notikumus un pagriezienus nosaka vienkārši haļava
tas tomēr netraucēja izdarīt secinājumus par divu pretējo polu draudziņu paredzamo diennakti blakus esošos krēslos, jo
kā no skābekļa un slāpekļa rodas gaiss- bieži meitenīti un puisīti iekratot vienā situācijas maisā savādāks iznākums nemaz nav gaidāms

gat digidī dēm. kas tikko ieripoja meilā? kas ieripoja meilā? ..paldies, paldies, paldies augša. uz kaut kādu preses konferenci jau rīt jāiet, lai vieglāk iebrauktu lietās. tas viss ir necils un mazs, toties viss iet kā pa sviestu un tad, kad palūdzu. nē, nē, nē, es jau neesmu pārpriecājusies, kaut gan aplauziens jebkurā gadījumā ilgst ne ilgāk kā pirmo stundu, tāpēc tagad var juhū. fak. es mīlu, ka tu man dod iespējas.