izdzirdēju un domāju, ka jāsauc ātrie, jo sākas komplikācijas, bet izrādās, ka viņa tikai psiho, jo nevar ielikt spuldzīti(?) kāpēc, kāpēc svaigi operētai jāskrūvē spuldzītes un nevar pasaukt kādu, kas mājās, lai to izdara. nervi kā veļas auklas starp visām lietām nospriegoti.
arī raspizģaja dienas galā, daudz darāmā. bet ir labi, jo viss iet uz skaistāku nākotni: izcīnīta būvatļauja sieniņu graušanai, kas sola savu vietu pēc jaunā gada, no augšas nokritusi iespēja pagrozīties potenciālā darba jomā, kas ļoti, ļoti varētu patikt un beidzot pilnīga brīvība no vecajiem puikām, līdz ar to vairs nekāds emocionālais invalīds.

nēēēēē. ko mums darīt, kā mums būt: izbeidzies bāriņš un miegazāles.