..tas neskaidrais kauns, kā ar neko nesaprotošu skatienu pamodās, skatījās griestos, pulkstenī un tikai tad piesardzīgi palūkojās, kas guļ blakus. [..]un, izgājis ārā, alkatīgi iekampa svaigo gaisa malku.. /oskars vizbulis/

tik uzkrītoši kāds testosterona kamoliņš nopūtās un uzelpoja, kad aiz viņa muguras aiztaisījās pretējās kaimiņienes durvis. kā knapi knapi no elles kopīgu brokastu formā būtu izmucis.

remontējies, remontējies dzīvoklīt. man te jau ir neirozes no tā, ka prasa paskaidrojumus, tam, ka sagribās un eju aukstā vannā ar visām drēbēm, ka atgriežos piecos no rīta velkot aiz sevi riteni, ka guļu uz parketa zvaigznītē, jo jūtos apnicis no gultas, ka,ja nevainīgi pie manis nakšņo cilvēki, nevajag mums divas segas, jo esmu kinestētiķis un viņi neiebilst, ka,ejot sešos no rīta brokastīs, bez termosa ņemu līdz virvi, gadījumā, ja no tā stulbā jumta nevarēs nokāpt.
"es nesaprotu.." pieņemams, ka tu nesaproti. tu esi zaudējusi interesi un nedzirdi un nekalpo savām vēlmēm. sākt nosodošu teikumu ar frāzi, kas itkā ilustrē vēlmi uzzināt ir kaitinoši. nebūtu tu jauna, nebūtu žēl. pēc taviem vārdiem ar vieglu ironisku smaidu pavadīti "ekscentriski", tā vai savādāk, bet cilvēki rīkojās vairumā. vienīgais, kas ierobežo mūsu dīvainības ir naudas, pašapziņas un laika trūkums, un no pieredzes laimīgiem cilvēkiem ir čupēm visādu sīkumu, par kuriem gribās paprasīt "kāpēc?". argumentu arguments -"tāpēc, ka viņi tā grib"