izslāpusi pēc visa. gaisu un ūdeni

kurta kobeina dienasgrāmata, ko viņš rakstīja rūtiņu kladēs ir jauka, tāpēc, ka var redzēt visus svītrojumus, pārlabojumus un švīkātās bildītes. patīk, ļoti patīk dienasgrāmatas formāts un vēlme dokumentēt kā tāda, un ja vēl kkā izpildījumā, ko maziņš dievināju. āah, bekstrībojs smagi kāsa mīlestībai pret kurtu.
āa, bet tik un tā nekas, labāk par šo bildi, neatbild kādēļ viņš uztaisīja pašnāvību:

 

āaaaaaaa
nekādas piektdienas, nekāda vīkenda
fafafafafaaaaaaaaaaaaaaa
drāaaaausmas
atkal
tas ir pārāk ilgi
pc jau kaitina, ienīstu to monitoriņa zilgano gaismu
būt saskaipojamai 24/7, jo pie viņa dzīvoju prakstiski
un skaņa ar kādu klab tastatūra.
gribu prieciņus, gribu, lai skraida asinis
sarunas,āaaa, rumu gribu
ruma un runas plūdus pareizāk
gribu klausīties kā kāds stāsta par savu nedēļu nenozīmīgus niekus
gribu 80 gadu mūvus pie metāla
šitas beigsies un iekāpšu laivā, atsperšos no krastiem, lai labu laiku dreifētu alkohola okeānā
vienīgais loģiskais solis, jo manī ne tikai antibiotikas ir izskalojamas.

likās, ka slimnīca būs pagrieziena punkts. bija arī.
gribās sevi apbalvot un palutināt.
tā vietā man ir vēl kaudze sūdu ar ko tikt galā.
viens liels bļāaa par visu šito. atvainojos.

itkā laižu, lai iet. bet lūdzu, nesit pa otru vaigu, tik ātri atrodot man aizstājēju, kaut pati mudināju. es ,protams, nezinu, ko tu dari tagad, bet man pietiek ar to, ka pa vidu savam skrējienam par to aizdomājos katru vakaru, lai saprastu, ka tava neskaidrība par sevi un mums man maksā samīdītu pašapziņu. ar spēju saņemties, racionāli pieņemt faktus un skumji pasmaidīt nepiedzimu un to savu nesmuko sajūtu virtuvi tev aiztaupīju uz šitādu vakaru rezultāta. novērtē, ļauj palikt stabilai un tad. negribu vēl kaut ko, kam jāsaņemas, jau sen pietiek. savādāk vienkārši nemācēšu būt tavs draugs.