dakteris atkal apbēdināja un ar savām pa minūtēm izplānotajām dienām, reālo apziņu, ka uz priekšauzstāvēšanu un respektīvi arī aizstāvēšanu visticamāk neuzspēšu, ka mīļcilvēks kā liekas ir atradis man aizstājēju, četru stundu miegu, ka ģimene gāžas, ka slimnīcas pēc darbā jāatsrāda ar uzviju, tuvojos galējam izsīkumam. no rīta smējos šizulīša smieklus, kad roka pastiepās pēc vitamīniem.

ko es čīkstu.. apskatījos meilu, sūtījuma detaļās ieraudzīju, ka vidzis man solīto diagrammu aprakstījusi pa sešām lapām, ierakstījusi smuku "pēc autora domām" viedokli un to visu trijos naktī. viņa taču pati ir ritīgi aizņemta.
puika tikko pieteicās tulkot anotāciju.
inga steidzami sarunāja intervējamo ekspertu.
kā pēkšņi dod iespēju paspēt. vaļi ne cilvēki, kas tur manu pasauli.