30 December 2009 @ 11:58 am
trešdiena  
ērģļi lido augstu, bet suslikus nekad neierauj izpūtējos
 
 
30 December 2009 @ 04:56 pm
 
kā mēs katrs vārtāmies un spārdāmies savās personīgo ciešanu batālijās. kopā ar visu, kas mums palīdz atvairīties, lai tas būtu seksa,reliģijas, zāles, darba, vīna,sarunu,ģimenes, pozitīvisma, gleznošanas, mūzikas, cigarešu, sabiedrības, sporta, izolētības, izglītības, vēl, un vēl un vēl jebkā cita kokteilis personīgajās proporcijās ikdienas lietošanai.
mēs esam burvīgi.
mēs burvīgi pendelējamies apkārt.
un kreņķos mēs esam tik interesanti, domājoši un melanholiski skaisti. viens vienīgs skaistums apkārt, jūs bumbulīši.


pēc vonnegūta cilvēks ir sajūtu, dažādu ķīmisku elementu un nervu galu savirknējums, kas ne tikai patērē skābekli un pārtiku, bet vēlas sevi nemitīgi uzturēt psiholoģiskā komfortā. visa eksistences nepārtrauktība ir process, kurš atgādina joņošanu pa skriešanas trenažieri. tu svīsti, bet uz priekšu netiec.

samierināties un priecāties.
 
 
30 December 2009 @ 06:46 pm