***
līdz ar šujmašīnas atbraukšanu, aizbrauca mana iniciatīva.turos tikai uz plikas apņemšanās sev.

vakar no viena grausta loga, kura funkciju pildīja brukusi siena, skatījāmies uz iļģuciema cietumu. tukša, relatīvi mazdemolēta telpa trešajā stāvā uz kuru ved tikai vienas nesabrukušas trepes .ar boksa maisu un skatu uz pagalmu sieviešu cietumā. izskatījās nepieklājīgi patīkami dzīves apstākļi pret visiem stereotipiem un nodokļu maksātāju kreņķiem, bet sajutos tik laimīgs par plaši izmantoto iespēju žurkot prom no visa, kas nepatīk. fiziski, vai morāli-daudzi nedrīkst pat tā.

vispār, kau arī patīk, pārāk daudz brukušās ēkās pēdējā laikā būts, par ko pīkstina sapņu/murgu bekgraunds. un tā pamesto, mitro ēku smarža, liekas jau dzīvo uz mana fotoaparāta, nerunājot par maniem matiem un faktu, ka katru otro dienu māla šampūna smarža tur restartējas.

bet lielajā brūnajā mājā pie spilves lidostas jāatgriežas ar 0.7, kgan, kā jau teica, tas sargs bija uz visu litru. bija doma mēģināt šarmēt un spiest uz jūtām, bet viņš pat ārā padraudzēties nenāca. duriks. ar postpadomju šarmu ir jādalās.

***
pinky: "Gee,Brain , what are we going to do tonight?"
brain: "The same thing we do every night, Pinky - try to take over the world!"

napoleona plāni.
nākošnedēļ viņš brauc prom uz nedēļu, bet man būs iespēja censties viņu neredzēt arī uz divām. mēģināt jau var, ja ne pieradums.
gribās elpot. man vajag kādu laiku pagulēt savā gultā. tāpat censties mazināt vidējo alus patēriņu, cik nu divās nedēļās iespējams, jo tas ir ieradums, kas nāca ar viņu. tāpat, kā haotisms, manas minimālās kārtības mīlestības pazušana, vēlme netērēt naudu par kurpēm, kuras nevelku, spēja attaisīt aliņu patstāvīgi, atsevišķu tehnisku lietu saprašana pat džekiem pieklājīgā līmenī etc etc etc

un interesanti, ka tās lietas nāk tikai caur pamudinājumu, tālāk es pats. nu ne jau ar viņu es izdzeru visus tos alus un ne jau viņš man cītīgi mācītu činīt riteni vai to, kā jāslinko.