***
līdz ar šujmašīnas atbraukšanu, aizbrauca mana iniciatīva.turos tikai uz plikas apņemšanās sev.

vakar no viena grausta loga, kura funkciju pildīja brukusi siena, skatījāmies uz iļģuciema cietumu. tukša, relatīvi mazdemolēta telpa trešajā stāvā uz kuru ved tikai vienas nesabrukušas trepes .ar boksa maisu un skatu uz pagalmu sieviešu cietumā. izskatījās nepieklājīgi patīkami dzīves apstākļi pret visiem stereotipiem un nodokļu maksātāju kreņķiem, bet sajutos tik laimīgs par plaši izmantoto iespēju žurkot prom no visa, kas nepatīk. fiziski, vai morāli-daudzi nedrīkst pat tā.

vispār, kau arī patīk, pārāk daudz brukušās ēkās pēdējā laikā būts, par ko pīkstina sapņu/murgu bekgraunds. un tā pamesto, mitro ēku smarža, liekas jau dzīvo uz mana fotoaparāta, nerunājot par maniem matiem un faktu, ka katru otro dienu māla šampūna smarža tur restartējas.

bet lielajā brūnajā mājā pie spilves lidostas jāatgriežas ar 0.7, kgan, kā jau teica, tas sargs bija uz visu litru. bija doma mēģināt šarmēt un spiest uz jūtām, bet viņš pat ārā padraudzēties nenāca. duriks. ar postpadomju šarmu ir jādalās.