12 October 2010 @ 12:52 pm
 
sasniedzot maksimālu atslābināšanos, asinspiediens kļūst tik zems, ka orgāni nokļūst skābekļa badā jau bez tā, ka organismu galīgi neinteresē tāda lieta, kā turpināt ritmiski elpot. galu galā organisms aizmirst vienu ieelpu, otru, trešo.. un- tu esi mierīgi relaksējies līdz nāvei

sapņoju par komiksu savai kolekcijai ar šādu karog-domu. atkarībā no morfija vai heroīna izvēles, uzbūvējās noskaņa un varoņa tēls, uzdzīve, vai ciešanas, bet viss aizripo līdz tik tomēr pašu atbrīvojošām "laimīgām" beigām, kad [..]mirstot ar vienaldzīgu prātu, nedz pozitīvu, nedz negatīvu, netiek izjusta nedz patika, nedz ciešanas. kad mirst ļaunuma radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no galvas; kad mirst nopelnu radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no pēdām. abos gadījumos pēdējā siltuma zaudēšana notiek caur sirdi. nāves laikā, kad prāts atdalās no ķermeņa, ļauna radītājs redz vīziju, ka no gaismas pāriet uz tumsu un otrādi.