Viņš ir jūtīgs, atvērts emocionālai ķidāšanai, ne par kripatu bailīgs par savu vīrieša ego, nemēģinot novērst skatienu, kad acis kļuva stiklainas, kad prasīju par siltāko sievieti , pie paša gatavotām vakariņām brīdī, kad fonā nopīkst veļasmašīnas pīkšķis, kas sauc izkārt to veļu. nekad viņa priekšā neatļautos kaut kādus emocionālos ekscesus aizbildinoties, ar muļķību, ka esmu sieviete un bla bla blaaa tā ir mana krāsainā jūtu pasaule, kurā tādi izvirdumi ir normāla parādība, kā tiek paskaidrots un darīts ar tiem, kam patīk visu norakt “sievietes no venēras, vīrieši no marsa”bedrē vai kurus vienkārši necienu..jo ir pamatotas aizdomas, ka viņam tur ir lielāka varāvīksne un viņš, protams, zinās, ka tā ir rupja un neiedomājami stulba atmazka, brīžiem, kad pēdējais, ko gribās kontrolēt esi tu pats. Bet viņam tam visam piedevā tomēr ir savaldība, vīriešu loģika, spēja būt nelokāmam un vieglums ar kādu var pievērsties kopainai nepazūdot detaļās. Tā iemācīties izcelt katram mirklim vajadzīgo īpašību no visām universālajām cilvēkīpašībām un neskriet pārsteidzīgi ar savām iedzimti raksturīgākajām dzimuma diktētajām īpašibām pa priekšu- to gribās