| |
[Nov. 1st, 2015|05:35 am] |
|
Tā kā no rīta ceļos diezgan agri, eju gulēt pirmā. Un izrādās, ka man ir paradums miegā skaļi smieties un runāt. Dažreiz vīram izdodas mani pierunāt pateikt viņam par ko tieši smejos un tās mēdz būt visdīvainākās lietas. Lielāko ties es to neatceros, bet šorīt pamodos ar blāvu atmiņu par to, ka skaidroju viņam, ka esmu nomodā un smejos par kaut ko tiešām smieklīgu, nevis par 'sienu pirmajā zonā 'vai 'zirņu bļodu'. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2015|07:59 pm] |
|
Jābrauc uz lidostu. Jālido nav, tikai sagaidīt, bet vienlaga iekšā pilnīgs nemiers. Nav tā, ka man būtu bail lidot. Patiesībā pēdējās reizes esmu visu lidojuma laiku normāli nogulējusi, ar seju izlīmējoties pa priekšējo sēdekli. Nezinu, kas mani tik ļoti satrauc. Aber esmu gatava sava viesa uzņemšanai. Un tad jau nto reizi lūkoties uz Lielo Benu. Turklāt L jau paziņoja, ka brauc ar ruma pudeli. Pieļauju, ka turpmākā nedēļa tiks pavadīta vieglā žvingulī. Cerams, vīrs būs saprotošs. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2015|08:07 pm] |
|
Šis izskatās pēc lieliska pasākuma. |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2015|08:02 pm] |
|
In other news, tikko saimnieks atnāca pēc īŗes naudas. Izteica piedāvājumu paaugstināt īres naudu. Tas skanēja aptuveni šādi: "I have a proposal to increase the rent. But you can use this cupboard if you want," ar roku norādot us skapīti gaitenī. Ef jū, I reject your proposal. Nu kas vēl nebūs, māja pelē, es smoku un mokos ar migrēnu, nav elektrības, nav ūdens, bet ok, varu taču viņam iešķiebt vēl 50 mārciņas par skapīti gaitenī. I mean, vai visi landlordi ir pilnīgi krāni, jeb esmu vienīgā kam gadījies saskarties tikai ar tādiem (arī Latvijā)? |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2015|03:47 pm] |
|
Ilgi atilku Hannibal pēdējo epizodi. Un patiesībā nemaz negribēju viņu skatīties. Saostījusies krāsu, tomēr nolēmu šodien piebeigt iesākto. Boy was I wrong putting this off for so long. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2015|12:15 pm] |
|
Man patīk remontadrbi, ja vien man pašai nebūtu pēc viņiem jātīra. Ok tos ir grūti nosaukt par remontdarbiem, bet enīhū. Šodien biju čakla - aiznesu divus lielus maisus ar drēbem un apaviem uz charity veikalu, nomazgāju un nokrāsoju savu pretīgo, sapelējušo sienu. Viss atkal balts un smuks, uz brīdi vismaz. Biju nolēmusi, ka visefektīvākais veids kā uzfrišināt nesmuko sienu, būtu pūšamā krāsa. Rezultāts, protams, ir nice, bet balta tagad ir ne tikai siena. Bet ok, pīppauze galā, dodos ar nagu lakas noņēmēju tīrīt grīdu. |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2015|05:22 pm] |
|
Šodien darbā kaut ko bičojos, jo biju sagurusi un bija jādara tas, kas neietilpst manos draba pienākumos, kamēr kāds cits atkal vienkārši slaistījās un sūdzējās, ka sagurums, jo vakar nav ēsti dārzeņi. Bet tad, kādu pus h pirms darba dienas beigām, priekšniece pateica, ka esot man nopirkusi divas kleitas, katru pa ~100 mārciņām un sajutos vainīga par savu niķošanos. Ik pa brīdim jāatgādina sev, lai aizveros un priecājos par to, kas man ir, jo tas ir krietni vairāk, ka man jeb kad ir bijis. |
|
|
| |
[Sep. 20th, 2015|07:38 pm] |
|
Jeziņ kā sasmējos par šo. Absolūta sensācija. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2015|07:12 pm] |
|
Es jau teicu, ka biju ieņēmusi galvā, ka man obligati vajag tumši sarkanu vilnas mēteli un floppy hat? Meklēju ilgi un talu, sarku un bālēju, ieraugot to vilnas mēteļu cenas. Laba darījuma medībās, protams, vērsos arī pie vecā, labā drauga ībeja, kuru parasti apmeklējot uzreiz atsakos skatīties uz izsolēm un lietotām precēm. Bet tā, kā biju nu pilnīgi visu internetu (un pāris veikalus) izskatījusi, nolēmu būt pārgalvīga un palūkoties uz lietotiem mēteļiem. Un tur, kā manos sapņos, bija mans tumši sarkanais vilnas mētelis pa 18 mārciņām, īstajā krāsā un vajadzīgajā izmērā. Šodien saņēmu un esmu sajūsmā. Floppy hat gan nolēmu nepirkt, jo kaut kur skapī man jau stāv maiss ar 35 cepurēm un ausainēm, kuras nekad nav vilktas, tik vien kā ik pa brīdim uzmērītas pie kārtējās skapja revīzijas, pirms došanās atpakaļ maisā. Iešu vēl pamērīt savu jauno/ne tik jauno mēteli. |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2015|11:51 am] |
|
Mmm, Latvijas garša. Aizeju uz konsulātu un, protams, tur apkalpojošā darbiniece ir īgna un nelaipna. Pēc katra mana jautājuma skatās uz mani kā uz atpalikušu. Jo kā gan es varu nezināt? Katru dienu taču mainu uzvārdu. Mans 'visu labu' netika pagodināts pat ar acu skatienu. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2015|07:13 pm] |
Iešana dušā katru reizi ir kā fantastisks izaicinājums. Vai šoreiz es paspēšu nomazgāties pirms dušas apakša piepildās ar ūdeni un pārplūst?
Pēdējā laikā esmu diezgan izmanīga un paspēju laicīgi, ar rezervi. Tomēr ir arī gadījies pēc sejas noskalošanas, atverot acis, ieraudzīt ūdens daudzumu, kas ir vienā līmenī ar dušas malu. Tā lūk, dzīve uz naža asmens. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2015|04:11 pm] |
|
Es no rīta mierīgi gaidu savu vilcienu, lasu grāmatu un pēkšņi man kāds apsēžas blakus uz soliņa un saka :"Privet, pačķi ņeuznala!" Un man ir tāds iekšējais NENENENEENENeeee, tikai ne to. Izrādās Marta arī ir aizgājusi no vecā darba un tagad Waterloo stacijas pagrabā taisa sendvičus kaut kādai bodei. Un viņa brauc uz darbu ar to pašu vilcienu. Ceļš uz un no darba ir vienīgais laiks, kad gribu un varu lasīt un man šoreiz pat ir grāmata, kas mani tiešam interesē, bet patiesība jau man vienkārši besī Marta. Tā nu viņa man stāsta, kā viņas no cietuma iznākušais draugs nākammēnes brauks uz Londonu pie viņas, bet viņa nezina, kod daŗī, jo vēl joprojām dzīvo kopā ar savu it kā bijušo. Tad pienāk vilciens, kurš ir diezgan pilns un visi stāv ļoti cieši blakus un pēkšņi Marta pieliecas man tuvak un saka :"Znaješ, mņe na raboķe vse pidari, predstavļaješ?" Ko man tagad darīt? celties 4:00, lai droši aizbrauktu uz darbu pirms viņas? Es atsakos no rīta, kas sākas ar Martas idiotismu. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2015|05:34 pm] |
Vecmamma vienmēŗ pamanās zvanīt tieši tad, kad esmu nolikusies uz vienu fikso snaudienu.
Bet pirms iesnaudos, biju prātā noformulējusi jautājumu. Ko smiņķēt uz sejas tā, lai baltā blūze līdz dienas beigām nekļūtu par balto blūzi ar brūno apkaklīti?
Sejas nezīmēšana nav opcija, darbā jāizskatās labi, bet mana sejas āda nedefinējas kā laba. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2015|07:39 pm] |
Tā vien nagi niez izlielīties cik man foršs jaunais darbs. But then again, I'm just gonna jinx it.
Varbūt vēlāk pastāstīšu. |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2015|10:28 am] |
|
Paldies par īkšķīšiem, vēstule ir manā e pastā. |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2015|03:05 pm] |
|
Biju uz interviju vienā diezgan posh viesnīcā. Vakar šim nolūkam iekš deichmann iegādājos glaunas kurpes, kuras diezgan glauni saberza uz manām maigajām kājiņām dafiga asiņainu tulznu. Bet ne par to stāsts. Tagad jātur visi pasaules īkšķi, lai rīt manā e pastā būtu vēstulīte, kas saka - hei, Tu mums patīc, nāc uz treiningu! Biju uz to interviju uzvilkusi pelēku kleitu un melnu žaketi un kā medus manām ausīm nāca menedžeres sacītais, ka šis izskatās pēc darbam piemērota apģērba un no problemo, ja gribu strādāt kleitā. Visa mana gardarobe ir konstruēta balstoties uz wishful thinking, ka reiz man būs darbs, kurā man būs ļauts staigāt kleitās un svārkos. Par apaviem gan jāpadomā. Jej bogu, kā es gribu to darbu. |
|
|
| |
[Jul. 24th, 2015|10:39 pm] |
|
Ir tā, ka es precīzi zinu ko es gribu darīt un kur es gribu to darīt un vīrs man atļāva mazliet pasēdēt un pameklēt/pagaidīt, nevis grābt pirmo, kas pagadās. Tā nu pagaidām esmu izsūtījusi tikai dažus CV, bet jau nedēļa liekas kā mūžība bezdarbībā. Nedēļas sākums bija jauks, no rītiem pasauļojos parkā, palasīju zem koka grāmatu, nācu mājās garšīgi paēdu, paskatījos sludinājumus un drillēju uz riņķi visas Speidera filmas pēc kārtas. Un tad pēc divām dienām šīs idilles, Londona nolēma atkal kļūt par tipisku Londonu un sākās nejauks, drēgns un slapš laiks. Un tagad atkrīt teju visas manas jaukās aktivitātes - sauļoties neeeju, zem koka grāmatu nelasu, garšīgi ēst netaisu, jo pretīga laikā ļeņins aŗī uz veikalu iet. Tā nu es tikai šķirstu sludinājumus un skatos divdomīga satura 90to gadu filmas. Kas, ja tā padomā, arī nemaz neizklausās tik draņķīgi. Bet anywho, ļaušu sev vēl nakamo nedēļu ņuņāties pa māju un izvēlīgi meklēt darbu, pēc tam gan kautrīgums jāmet pie malas un vienkārši jāsāk strādāt kaut kur. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2015|02:57 pm] |
|
Sarakstos ar konsulātu par uzvārda maiņu pēc laulībām. Sajūta, ka otrā galā pie datora sēž tante Faina, kura, ja vajag var runāt latviešu valodā, bet ne pārāk labi saprot, ko tu no viņas gribi. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2015|08:42 am] |
|
Kad brokastis ir ieiekļautas viesnīcas cenā un ir 'eat as much as you can', tad totāli gribas nogaršot un notiesāt mazliet no visa. Diemžēl vairāk par pusotru tējas krūzi un 2 siermaizēm nevaru dabūt iekšā. Šis atvaļinājums ir absolūta gastronomiska izvirtība un pierīšanās, in fact, tāds ir katrs atvaļinājums, jo cilvēkiem ir radies iespaids, ka tajā anglijā taču nav ko ēst. |
|
|
| |
[Jul. 10th, 2015|08:06 am] |
|
Es, bez šaubām, šonakt neesmu gulējusi. Sagaidīju pulksten 7 un devos brokastīs. Paliekot viesnīcās, laikam, tieši brokastis ir tas, kas man patīk visvairāk. Bet vēl vairāk par foršām brokastīm, es novērtēju jauku personālu. Un jā, man šodien kāzas. Biš ir stresiņš. |
|
|