| |
[Aug. 20th, 2015|04:11 pm] |
|
Es no rīta mierīgi gaidu savu vilcienu, lasu grāmatu un pēkšņi man kāds apsēžas blakus uz soliņa un saka :"Privet, pačķi ņeuznala!" Un man ir tāds iekšējais NENENENEENENeeee, tikai ne to. Izrādās Marta arī ir aizgājusi no vecā darba un tagad Waterloo stacijas pagrabā taisa sendvičus kaut kādai bodei. Un viņa brauc uz darbu ar to pašu vilcienu. Ceļš uz un no darba ir vienīgais laiks, kad gribu un varu lasīt un man šoreiz pat ir grāmata, kas mani tiešam interesē, bet patiesība jau man vienkārši besī Marta. Tā nu viņa man stāsta, kā viņas no cietuma iznākušais draugs nākammēnes brauks uz Londonu pie viņas, bet viņa nezina, kod daŗī, jo vēl joprojām dzīvo kopā ar savu it kā bijušo. Tad pienāk vilciens, kurš ir diezgan pilns un visi stāv ļoti cieši blakus un pēkšņi Marta pieliecas man tuvak un saka :"Znaješ, mņe na raboķe vse pidari, predstavļaješ?" Ko man tagad darīt? celties 4:00, lai droši aizbrauktu uz darbu pirms viņas? Es atsakos no rīta, kas sākas ar Martas idiotismu. |
|
|
