| |
[Nov. 1st, 2015|05:35 am] |
|
Tā kā no rīta ceļos diezgan agri, eju gulēt pirmā. Un izrādās, ka man ir paradums miegā skaļi smieties un runāt. Dažreiz vīram izdodas mani pierunāt pateikt viņam par ko tieši smejos un tās mēdz būt visdīvainākās lietas. Lielāko ties es to neatceros, bet šorīt pamodos ar blāvu atmiņu par to, ka skaidroju viņam, ka esmu nomodā un smejos par kaut ko tiešām smieklīgu, nevis par 'sienu pirmajā zonā 'vai 'zirņu bļodu'. |
|
|
