Leduslācīša sapnis

4.1.09 15:30

pourquoi aucun m'a dit que il y a le musee de l'holography?!
j'ai pas encore trouve ou, mais a Paris il y a l'exposition permanente (dans Exploradome)
Ou j'etais avant???!

• ir doma

24.9.08 15:12 - Nav.

Depart: Paris
Attention, aucune ville ne correspond aux renseignements que vous avez saisis. Merci de vérifier les informations indiquées.

• 5 raksta
• ir doma

29.7.08 15:48 - 2 jours dans Paris

šorīt es atgriezos Parīzē
uz nieka divām stundām, bet tās skaņas, vietām atmosfēra, uz ausis glāstošā franču valoda...
Drusku sailgojos.

• 3 raksta
• ir doma

12.5.08 00:16 - Buloņa

es gribēju stāstīt par nātrēm un taciņām, bet tagad esmu līdz ausīm saputrojusies.
Tātad. Anda uzvelk jaunās kurpītes, uzliek galvā jauno, tumšzilo cepurīti, sajūtas kā Sarkangalvīte un dodas uz mežu. Metro pietura ir maldinoša. Kartē nevar atrast vietu, lai saprastu, kurā virzienā ejot mājas tiešām beigsies. Bet ir jau labi, un pēc brīža var soļot pa zaļu aleju. Nu gluži kā Mežaparkā, tikai nedaudz bailīgāk, viņa nopūšas. Daudzas lielas takas un vēlvairāk mazītiņo. Ja man būtu mugursomā guļammaiss, sērkociņi un nedaudz paikas, bet blakus kkas Var-veidīgs (tā ir firmas zīme ar kvalitāti šādās lietās), varētu izmēģināt, kurp ved šie mistiskie ceļi. Vēlāk daži sīkuļi būs iemēģināti. Zaļās pļavās pikniko ģimenes, bērni būvē aizsprostu un bradā pa ūdeni. Citā kanālā pīļubērni iemūk no vēlmes pietuvoties.
Gar takām - nātres līdz ceļiem. Plikiem stilbiem iekšā nebrienu. Dažas stundas un daļējs mājupceļš kājām. Aste ar metro.

• ir doma

3.5.08 16:33 - krēmi un atšķirības

velku ar pirkstu pār plecu, no kura birst sausi graudiņi - paliekas no biezās krējuma kārtas, jo manā lieliskajā čemodāniedzīvē nav ne pretiedeguma krēma, ne pēc-sauļošanās losjona. Būs tuvākā laikā laikam jānozvejo aptiekā vismaz viens. Kas nozīmē, ka šī brīža mēneša "citu pirkumu" summa atlikušie 15 eur (kas ietver arī pārtikas pirkšanu), saruks vismaz par 5 eur. Bet izredzes patiesībā ir visai rožainas, jo, saprātīgi dzīvojot, šis ir sasniedzams mērķis.
laiks ir lielisks, bet brīžam gribas smieties, cik cilvēki ir dažādi - es eju basām kājām, bet man pretī nāk meitenes zābakos, puiši siltās jakās... Jā, šodien saplūdu, integrējos pilsētā, sildīju pēdiņas uz karstā asfalta un ietvju akmeņiem. Dažiem tas likās nepieņemami, bet, kas nav aizliegts, to var uzskatīt par atļautu, vai ne? :) Un es esmu pārāk pieradusi pie šādām iespējām, lai atteiktos tikai tādēļ, ka "citi tā nedara". Dažas stundas ir iesauļotas. Rīt vēl. Un varētu arī citdien.
Palasījos drūmos viedokļus un pat, ja esmu pārāk gaiši un viegli noskaņota, man vienalga patīk tādai būt un es tiešām priecājos, ka tāda esmu. Saulaina. Pat, ja aiz mākoņiem.
Bet tagad pieklātos atgriezties pie konspekta, kas tiešām ievieš skaidrību manā dzīvē. Varbūt ne par visu, bet vismaz daļu svarīgāko MQ punktu gan.

• ir doma

23.3.08 14:52 - Manas Parīzes Lieldienas

Pa ilgāku laiku šodien laiks vnk lielisks, auksts gan, bet ļoti saulains.
Pavadīju mammu un tēti uz lidostu. Atpakaļ brauciens vilcienā gan makten dārgs (~8 eur), bet patīkama pārmaiņa, ka braukšana pārsvarā virszemē, pēc ikdienas tumšā pazemes metro.
No rīta sakrāsoju sev ar dažas olas, pārējās saliku līdzi. Sarīkošu olu kauju pati ar sevi un priecīgi ieturēšu svētku ēdienreizi.

Pēc tam es varētu noskatīties kādu filmu un ieritināties gultā ar grāmatu.
Mācīties, šķiet, sākšu rīt.

• ir doma

15.2.08 15:32

Šito Parīzi es pazīstu - pelēka, auksta un virsū skrienoša.
Pelēka Rīga liek vēlēties stihijas vai sauli, tomēr tā ir gana silta un saulaina tāpat.
Pelēka Parīze mani nomāc un liek justies neomulīgi.
Tāpēc pastaigas atliksies uz saulaināku brīdi.
Lai gan es šodien redzēju dzeltenas narcises puķudobē, ziedošu, šķiet, ābelīti un priecīgu zvirbuli, kas šūpojās zara galā.
Bet palēks vienalga. Un auksts.

• ir doma

10.2.08 17:20 - Zaļumos

Man sanāca pavisam jauka nedēļas nogale. Ja piektdienu es tā arī nogurķojos pa savu studio, tad vakar paspēju apskatīt gan Hotel de Ville, gan parc de Buttes-Chaumant un citas interesantas vietas. Savukārt šodien mēs ar Rūtu pabijām zinātnes un industrijas ciematiņā. Patiesībā nemaz nav nepieciešams daudz staigāt, ir vienkārši jauki, ka kaut kur Parīzes vidū/nomalē ir tādi zaļi laukumi, kur liekas, ka pilsētas kņada palikusi ielas/žoga otrā pusē. Un vēl viens pluss - ka Tev ir kompānijā tāds aktīvs pozitīvs cilvēks, kas saka - ejam, darām, vajag! Un kam ir jau gana daudz zināms par pilsētu, lai pateiktu, kur tiešām vajag nokļūt un ko var atstāt uz vēlāku.

• ir doma

4.2.08 16:09 - Sākam mācības.

Voila!
Citi piestaigā uz visādām trenažieru zālēm utt., bet man labu labā vingrošana sanāk stiepjot mājās ņammu (nu jau man ir viss kkas, bet tāpat liekas, ka nav, ko ēst :D - šodien veikalā atstāju kārtējos 20 eur, lai gan cenšos būt taupīga un izvēlos lētas lietas, un lielais dārgums bija olīveļļas pudele, uz ko man ir arī visai kosmētiski nodomi...) Rīt jāpalūko kādi zaļumi, citādi man palikuši tikai burkāni. Un vēl var izskrieties pa Campus.
Šodien bija mana pirmā lekcija. Nabija nemaz tik traki. Matemātika ir matemātika un franciski skan gandrīz tāpat kā latviski - matemātiski :D Pasniedzējs krievs ar ļoti izteiktu akcentu. Uuun... ieteiktā literatūra Fainmana lekcijas :) Tā nu es šodien apguvu Lorenca transformācijas. Un jā... Lai dzīvo Buligins, Muižnieks un Damberga! Un jo īpaši - miulzīks paļdis Judrupam - visas tās rotaļas ar koordinātu sistēmām... Nedēļas beigās varēšu pateikt, vismaz provizoriski, vai LV 3. semestri pabeidzis students ir gatavs mācīties FR 6. semestra vielu... Ak, un, iegāju bibliotēkā paskatīties, kādas grāmatas ir par tēmu... Tur viņu ir pilni plaukti! Un Halideja uzdevumu risinājumi pieejami papīra formātā pavisam oficiāli. (toties pašu Halideju, kas mums ir ~100, tur ir tikai 2, un izskatās, ka viņi galīgi nepraktizē "students mācās mājās pats no grāmatām", vismaz tās nedod uz ilgāk kā 2 nedēļām; tiesa - bibliotēka bija pilna ar tiem, kas kko mācās)
Tad vēl tiku galā ar visiem papīriem un no nākamās nedēļas sākšu mācīties arī savas valodas. Atlicis sagaidīt studentu apliecību.

• ir doma

29.1.08 21:11 - vakardienas atreferējums

Otrā diena pagājusi. No rīta piecelties nebija viegli. Ja pie mums septiņos ir gaišs, tad šeit tāds kļūst tikai pēc astoņiem. Brokastis, protams, franču stilā - krūze tējas, trīs maizītes - bulciņa, kruasāns un virtulis ar šokolādi. Pēc tam visai ātra došanās uz metro. No tā uz vilcienu. Mēs vispār gandrīz nekur nevaram aizbraukt bez pārsēšanās. A vilcienam trīs līnijas Gare du Nord. Un divām no tām es redzēju katrai vismaz pa 5 apakšlīnijām. Kas daļa iet uz vienu un daļa uz otru pusi. Toties transporta plūsma gandrīz nepārtraukta. Metro nāk ik pēc pāris minūtēm. Aizbraucām uz CROUS nokārtot papīrus kojām. Pēc tam izmetām līkumiņu gar Panteonu, līdz Universitātei. Tās izskats mani pārsteidza. Biju gaidījusi vecā stila milzu mūra ēku, bet tur tiešām tāds Padomju nedaudz gars. Daudz apaļu tornīšu, pa kuriem var uzkāpt dažādās vietās. Un tās nav savienotas savā starpā, tāpēc nācās pakāpelēt. Beigās atradām vietu, kur mums jāpiesakās, ka esam ieradušās. Savāca dokumentu kopijas, iedeva šo to noderīgu.
Tad kārta kojām. Tādēļ, ka kāds kaut ko kaut kur nebija pabrīdinājis, beigās nosēdējām tur kkādas 3h vnk gaidot. Beigās tomēr Ieva kojas dabūja. Man būs no piektdienas, tāpēc šobrīd fanoju par savu viesnīcu. Redzēs, vai man tēju rēķinās klāt, vai tas ietilpst servisā, paspēju izdzert kādas 3 krūzes. Bet vispār tīri mājīga vietiņa. It kā "seulement deux etoiles", bet... Monmatra, gandrīz a cote du Moulenrouge. Tikai manā tagadējā istabiņā internets īpaši negrib strādāt - tad jāiet lejā pie reception. Bet nekas - būs iemesls padarīt arī kko citu, kas citādi pirmajās dienās paliktu pavisam atstāts, jo tik daudz čata logu reizē man sen nav bijis.
***
par šodienu slinkums rakstīt, šobrīd nav noskaņojuma. ir jauki, ka ir daudz brīva laika, bet... brīžiem pietrūkst... īpaša cilvēka. štrunts par attālumu, problēma ir būtībā. Un otra lieta - man slāpst, bet apetīte ir draņķīga. Ja turpināšu šādi, tad būšu drīz tieva kā skals...

• ir doma

27.1.08 19:31 - paris, jour 1

Pirmo reizi uz tik ilgu laiku prom no mājām. Pirmo reizi "viena". Svešā valstī, svešā pilsētā, starp svešiem ļaudīm. Bet nu pēc kārtas.
Pirmais šoks mani pārņēma lidmašīnā. Tā kā nekad nebiju lidojusi, tad nezināju, ko gaidīt. Pēc pacelšanās man likās, ka es Disnejlendā vairs nekad nebraukšu ar neko citu, kā tikai pašiem miermīlīgākajiem vilcieniņiem. Bet nu pats lidojums bija tik lēzens un mierīgs, ka vienīgais, kas liecināja, ka esmu ceļā, bija lielais, baltais mākoņu paklājs tur, lejāk aiz loga, kas pamazām pārvietojās, laiku pa laikam atklājot zilos ūdeņus vai akurātus brūnus un zaļus taisnstūrus, ko atdala ceļu līnijas. Francijā pat koki tik nepieklājīgi glītos taisnmalu puduros, ka liekas, ka kāds tos būtu ar nodomu izskuvis. Nolaišanās bija daudz lēzenāka...
Tālāk lidostā steidzīgi visam cauri, pēc kofera, paspēju saplēst somas rāvējslēdzi, ko vēlāk ar manikīra šķērīšu palīdzību salaboju...
Viesnīcā noliktas mantas un nolemts aizstaigāt līdz kojām. Ieliņas mazas, šauras, mājas augstas, augstas. Monmatrā visu laiku tik augšā, lejā, kalnā, ielejā. Brīžiem likās, ka gāžas virsū, cilvēku daudz, daudz, kā jau tūristu iecienītā vietā...
Arī kojas pavisam citādāk izskatījās, nekā biju iedomājusies... Un atceļā tā vien gribējās ātrāk mājās... (viesnīcā) Tagad sēžu lielā gultā, fonā skan futbols, un rakstu...

• 1 raksta
• ir doma