izlēmu būt nobriedusi un rīkoties attiecīgi. sākt laicīgi gatavoties 4dienas diviem (vaimanuvaimanu) pārbaudes darbiem. vienam (jaukākajam. par tēmu. interesantam. pie kolosāla priekšnieka) jau pagājšnedēļ šo to palasīju. otram gribēju pieķerties tagad. diemžēl pa šo laiku nekas nav mainījies - viss kaut kāda slima suņa murgi par sarežģītām ar kodolfiziku saistītām tēmām
saķeru galvu un iekšēji vaidu

ja nu par priecīgo, tad vakar pēc tam, kad man izbeidzās sausiņi (mm delikatese!) gandrīz sakāvos ar aunu. viņam, redziet, vajadzēja vēl

un vēl šodien sapratu, ka acis man gan ir skaistas, taču gudras laikam, jo katras tēmas pirmais jautājums mani gandrīz nokdaunēja (ja priekšmetu, kurā nevar saraut tēmu iepriekšējā naktī, mēģina saraut pusotrā diennaktī 2 tēmas reizē, kaut ko jau iemācās labi /un galviņa man pareizā vietā, ja/, tomēr visu nevar paspēt izpētīt) un es kādu pusminūti vnk plātīju muti un prātoju kā lai atbild un izstāsta. beigas jau laimīgas un pat ne iepriekš pelnītu lauru dēļ, un tomēr vairāk centīšos tā nedarīt - tomēr nav forši. nav

vai nu iepriekšējā izglītība nav bijis pilnīgi izšķiests laiks vai vnk esmu aukstasinīga aprēķinātājkuce, bet lasu jautājumus un zinu, par kādu info atzīmīte paceltos uz tik ļoti kāroto bet grūti iegūstamo teicami

tai dziesmā ir tāds kods, kas uz mani strādā visos eksistences līmeņos. protams, arī atmiņām zināma nozīme (interesanti - c3po pirmdien parādīja un jau ir tādas (!) atmiņas). sen nav gribējies klausīties kādu vienu dziesmu atkal un atkal un slikti nepaliek. klausos un sapņoju par mīļo, kurš atbrauktu un tad nu mēs nodotos miesas priekiem, kamēr dzīvesbiedrene brīvsolī. bet tad, uzreiz pēc pēkšņā klusuma attopos viena ar saviem trīsdesmit jautājumiem par asinsriti, 20+ par nervu sistēmu, un vismaz 10 par putnu, noskurinos, nospiežu atkārtotu play un atļaujos pasapņot vēl 5'20"