gaidīju transportu, iegāju Sidonas, tagad atkal gribu jaunu kleitu, vēlams ar linu sastāvā

5 e-klases un 1 e-studijas ir drusku par daudz, bet nekas. skaitu atlikušās nedēļas un dienas un jau stresīju jo jau kavēju ieplānoto grafiku - nevienu šī semestra darbu neesmu uzbliezusi (3os vēl pat nav tēmas). loģistika ar skolu un mūzikas skolu un visādām pārceltām nodarbībām jo kāds slims, kāds komandējumā, kāds nevar saorganizēties, plus vēl saraksts salikts kā caur ž. lai maksimāli visu sarežģītu gan pasniedzējiem gan studentiem. šonedēļ vecākajam bija klases ekskursija uz Jūrmalu ar vilcienu un tikai klases audzinātāju un Tarzānu vai Tīklu parku un sīkām ekskursiju diena ap skolu (nr.2 krietni uzmeta lūpu)
vispār ir samērā norm, cik varu ņemu visu vieglāk, bet ik pa laikam tāpat stress uzdod pa nerviem, šovakar arī norāvos un apaurojos par sīkumu. atvainojos, bet jūtos kā tārps. ir arī labais - transportiņš pa tiešo uzreiz pirms/pēc lekcijām ar labu kompāniju, sīks uzkalpojies līdz pūšanai niedres mēlītē un sīka šodien (ar drāmu) dabūja vijoli, vēl augustā draudzene iesāka saukt pastaigās, pirmdien nenosprāgu tikai tādēļ, ka tie 5,2 km dažas reizes nedēļā tomēr dod to efektu arī kājām ne tikai galvai

bijām uz The Hu. pārsteigums bija iesildītāji, jo speciāli klausījusies neesmu, bet daudzas dziesmas zināju. uzlikt pēdējo dziesmu purms iesildītājiem Dancing Queen bija reāli ģeniāls gājiens, dīdījās arī īsteni metālisti

bijām uz pasākumu motormuzejā un man tagad vēl ļotāk gribas vecu mersedesu un kantainu volvo vai audi un vēl joprojām vislabāk patīk koši sarkanas, bordo un dzeltenas krāsas mašīnas

kolosāls vakars - 7. septembrī peldēties Daugavā! daudz samaltu ūdenszāļu, bet ielīdu un vismaz 5 minūtes papeldēju. forši, ka bērni paaugušies, nākamajā gadā varēsim visi reizē būt ūdenī. tā izbaudīju!

uzvilku foršu kleitu - smuka krāsa (jūras zila), kas labi izskatās, izceļ acu krāsu. fasons nu tāds, vīle uzreiz zem krūtīm, pati nekad tādu nepirktu, ar jaku fifīga. ļoti kuplām piedurknēm līdz elkoņiem. mamma atdeva. un tad man šodien transportā viena kundze krievu valodā uzstājīgi gribēja laist sēdēt 'grūtnieci'. un tagad man ir pārdomas par kleitu un dzīvi kā tādu
nē, nu ko lai ar to kleitu iesāk?
kaut kāda ķipa šāda
https://www.reserved.com/lv/lv/kleita-ar-kuplam-piedurknem-9850v-02x

zvaigznes salikās un paspēju uz savu bērnu pirmo pirmo septembri. aizkustinoši, protams. ļoti patika gan audzinātāja gan pagarinātās grupas skolotāja. vakar Lucavsalā iepazināmies ar klasesbiedreni, kuras māsa ar vecāko gāja vienā bd grupiņā (vīrs atpazina tēti) un viņa šodien gādīgi paskaidroja skolotājai kura dvīne ir kura kad dalīja e-talonus un audzinātāja teica ka nezin kura ir kura :D
tā kā ir vēl viena padraudzene no bd, arī maniem intraventajiem bērniem viss būs o.k., jo ir aizmugure, ja vien aizmugure pati neapbižos.lol

kaimiņienes virtuvē no kaimiņu dārza āboliem pēc viņas receptes izcepu ābolu plātsmaizi. garšo kā no bērnības draudzenes vecmāmiņas ceptā. <3

2 olas
1,5 glāzes cukura
0.5 l kefīra
2 glāzes miltu
tējkarote sodas
1 kg ābolu (ķipa)

mīkla pusstundu pastāv istabas t' (pabieza), 200' 30-40 minūtes, kad gatava uzsmērē krēmu (pusglāze cukura, glāze krējuma), kad uzburbuļo (2-5 min) cepeškrāsnī, ņem ārā, pārēdas. var ar citiem augļiem vai biezpienu

piecas+ stundas ārā, no tām divas ar sīkiem ūdenī. otro dienu pēc kārtas zem ābeles ēnā lasīju grāmatu. ļapotā un atvaļinājuma sajūta un dzīve ir skaista

bijām ciemos Lucavsalā uz dārziņu (kā es gribu dārzu!) un pēc tam peldēt. 1:3 stundu, nebija tik traki, var mierīgi atkārtot, šie grib jau rīt. kopā sīki ārā bija 6,5 stundas, esmu drusku beigta
kad tā padomā es nezinu kā to varēju, lielāko daļu vasaras ar sīkiem ārā katru dienu pa 4, 6 vai 8 stundām, bieži vairākos piegājienos un vēl dažādus mājas darbus 0_o

klau, ciba, kāda recepte ir ābolu klipu zupas klimpām? nereāli sakārojās, bet man laikam nav pierakstīts.

šodien izvārīju skābu kāpostu zupu. ātri, pliko variantu - sviestā apcepu burkānus, piparus un virces, izvārīju kartupeļus un tad pusi mīkstās Dimdiņu paciņas kāpostu. nr.2 izēda divas porcijas, es arī, nr.3 vienu. nereāli garšīgi, foršs tas skābumiņš un ātri. tā kā biju izcepusi arī vistas nagitus un bēdīgos jaunos kartupeļus, katrs salasīja sev pilnu ēdienreizi. tā kā šodien izvārīju arī šķelto zirņu biezeni, katlu mazgāšana gan līdz kaklam
gribas ķirbju biezzupu un galas čili, bet nezinu kad dabūšu ķirbi vai nebūs besis čakarēties

patiesībā tās bēres bija necerēti labas: visi radi prata uzvesties (tēvs saka jo vecamammas māsai ielēja glāzītē katru reizi kad šī ievilka dziļāku elpu. par tās skandalēšanos, kad kāds bija ierakts viņas kapos jau apbedītāji bija dzirdējuši kaut arī pagājuši vairāki gadi), ceremonija bija ļoti īsa - 15 minūtes, un sākās bez tēva, kas aizgāja uz pie citiem vārtiem meklēt viņas brāli un māsu. nereāli koda odi, prom ejot nedaudz lija lietus. zemē guldīšana bija kā jau maniem radiem - maza jauka melna gaumīga urna iesieta baltā lentē, nolaida viens racējs un lina dvieli (nolaišanai) uzlika virsū jo vakar birojs esot bijis ciet. blakus kapiņiem no rīta uztaisīju pušķus no zaļām hortenzijām un papardēm, ļoti labi izskatījās. visi pēc kapsētas bija uz mielastu (izņemot izvadītāju, kam tā diena bija konveijers), neviens no radiem nenotinās. kafejnīca fūru placī bija normāla, ēdieni ļoti garšīgi, bērni pie galda mācēja uzvesties lai gan diezgan garlaikojās. visi (izņemot dažus kas nebija LV vai kam nezinu vai paziņoja) satikās, nesaplēsās, es atkal iepazinos ar dažiem brālēniem.
vienu laiku pārdzīvoju, ka neieliku to ziņu avīzē, bet no otras puses vecamamma negribēja nu i labi ka tā. pēc vienas draudzenes bērēm viņa sašutusi stāstīja kā viņai skauž, ka tā ņēmusi un nomirusi un ka viņa arī tagad grib lai kremē un tad pa kluso ierok zemē un viss un nekādu mielastu nevajagot, es sasmējos un teicu ja gribi, kremēsim, bet uz kafejnīcu gan iesim. vaimanuvai, bet es negribu. es gan varbūt gribu un tav jau neviens vairs neprasīs. nosmējāmies

šodien caur trakās vīramātes trako māsu nāca pirmās atsauksmes: mana trakā tante esot teikusi, ka racēji to zārku esot dauzījuši lai urnu var uzrakt virsū. kādu zārku, to, kurš no 1992.gada jau sen kā sapuvis?! prasīju :D
tad es padomāju un izdomāju ka šī ģeniālā doma gan jau radusies nevis manai trakajai tantei, bet manas trakās tantes trakajai tantei. a.k.a. vecamammas māsai. pie galda tā nošokēja manus brālēnus ar savām vaimanām par to kad tad (kurā dienā pēc nāves) to dvēseli sūks no tiem pīšļiem ārā un ka nabaga kremētie nevarēs normāli augšāmcelties, nebūs tai dvēselei vietas bet ko ta tie nabaga apraktie - visu mūžību kā puveklim jāstaigā
mūsu mirstīgajam prātam nav jādomā par tādiem sīkumiem es atteicu, gan jau viss tiks forši sataisīts un gan vietas pietiks gan nebūs jāsmird es teicu vedot skuķus pačurāt

/šī vienās citās bērēs Amerikas brālēnam esot pajautājusi, kas viņam as seju, nav kaut kāds sifiliss? (19 gadi. pūtītes) Neaplaidīsi?

domāju salikšu lietas vismaz pa kategorijām, tad var domāt kas ko grib un ņem. vesela čipa ar lietām, ar ko nevar saprast ko iesākt un tad es kumodē atradu nolauztu izkritušu zobu un vairs nevaru tā arī neko neizdarījusi. lai paiet tās 40 dienas vai pienāk rītdiena

bēdīgi tomēr un baigi nomāc visi tie apklātie spoguļi (ķemmēšos laikam mašīnā.lol)
bet ir arī jauki: rižiku ieliku leļļu ratos un šis tīri labi bija vizināms. apstrādāju pret parazītiem, pilnai laimei būtu tikai jāpārbauda vai jau nav čips un jāsameklē kādas ideālas mājas.
es sapņoju, ka viņš varētu dzīvot kā biezais - vienīgais kaķis (mūsējos grib apcelt. ķipa mīlīgs, bet greizsirdīgs. sunim arī gribēja mīkstu ķepu uzšaut, jo mēs redz kad viņš izkāpa no klēpja, suni pačubonājām) mājā ar dārzu un terasi vai tml. izdzenātu visādus svešos kupicu licējus un būtu mīlēts un izlaidies kā sūds uz šķipeles. varbūt kāds grib paverdzināties? nereāli smuks, ļoti mīlīgs, pa dārzu staigā pakaļ, ar bērniem kolosāls, rotaļīgs. ir ar potenciālu iet pie pavadas staigāties :D
nereāli žēl, bet es tiešām pati nevaru

vakar drusku bijām uz Diskopaulu Vērmaņdārzā, tad uz Bastejkalnu (tērcīte ar resnajām pīlēm bija vakara nagla), caur Vecrīgu uz Daugavmalu un tur pasēdējām tīklos (ļoti forši, jaaiziet vēlreiz!) un mājās bijām pēc desmitiem. Forši, ka viņi tomēr jau ir drusku paaugušies un ar bērniem to var izdarīt un noiet lielu gabalu caur pūlim un pa bruģi

man ļoti patīk šī beibe, kā viņa saliek kopā apģērbu! protams, ja tu esi ļoti tieva tu vari bez jautājumiem kleitu pavilkt zem svārkiem vai pa virsu biksēm (ar formām neizskatās pat ja adumu biezums to atļauj). krāsu kombinācijas bieži vien pilnīgi ārprātīgas, bet tik labi izskatās kopā! viņai tur ir rīks kā izvēlies savus toņus un rīks saliek krāsiņas acu ēnām/tonālajam/lūpu krāsām u.t.t. un pašā apakšā apģērbam! izdarīju un man ir daudz jaunu tonīšu ar ko spēlēties <3

https://trinnylondon.com/eu/match2me

priecīgi izstāstu vīram, ka nopirku šodien rižikam (viņš vislabāk atsaucas uz Žikžik) pretparazītu pilienus skaustā, viņš tāds 'Mačo nopirki zāles, tagad šitam zāles' sak vai man no tās zeķbikšu naudas kaut kas pašai arī paliek. priecīgi saku 'jā, gandrīz jau sanāk potēt galvā'
galu galā labdarībai jau nav vienmēr jābūt anonīmai un tā kā māte šogad jau divas kaķenes ir izkastrējusi, ja es varu tad izdarīšu, gan jau nav baigi patīkami klepot cērmju dēļ

un smukās štātītes no Lidl galu galā ar sūdīgu sastāvu, man skapis tiešām pilns ar drēbēm un labāk nopirkt bērēm kkādu garšīgu moku vai Šarloti ja Žagares ķiršu liķieri nekur nevar dabūt

tēvs kā vienmēr vājinieks un nevaris, tad nu šodien piezvanīju un noskaidroju, ka kremācija ir notikusi un pelni atgādāti atpakaļ mazpilsētā, tad nu drudžaini varēs nevarēt un organizēt kā parsti, bet jāzvana vietējam kantorim. kapu pārzinim šis nav zvanījis, izvadītājam (bez baigās izvadīšanas, vienkārši lai pasaka dažus vārdus) arī ne, ēdinātājiem arī ne (gribēs zināt cik ēdīs un kad rīkot! vaimanuvai) un neko nevarot kamēr nav urna. paprasīt kad būs lai plānot arī nevar.lol

no vienas puses - nereāli besī, no otras - viss kā parasti nekas neko nekur nekam nevienam (visi kopā!) un tad drudžaini, pa galvu, pa kaklu un sagājuši ragos, iztirinājuši mani un beigās apvainojušies
senči nesarunājas. es mātei piezvanīju pēc sarunas ar tēvu, viņš jau bija apvainojies un nemaz netaisījās zvanīt (lai viņa brauc uz to ekskursiju!) un tagad pēc trīs dienu brauciena uz SPA Sāremā šie vakar vēl nebija pārmijuši ne vārda
tēva māsa vispār kā akā iekritusi, iespējams šīza atkal saasinājusies un viņa sēž gultā, blenž sienā diennaktīm ilgi, bet visticamāk vienkārši baidās, ka paprasīs naudu bērēm. jo ar visu lētāko tēvs jau esot samaksājis astoņus simtus un vēl vajadzēs vismaz 500 par ēdināšanu un viņam tas ir daudz, pat ar visu tūkstoti, ko iedeva valsts no vecamammas pensijas.