Eiforija un tik ļoti jā un uzrāviens lai arī drusku spriedzīte jo kā vienmēr vajag arī lai ir drusku sarežģīti. Bet sēdēju nodarbībā pie Raganas un biju ļoti laimīga, jo beidzot ir tieši tas, kāpēc man vispār patīk un gribas un ir interesanti. Un Ragana šodien bija normāla, nekavēja ne sākumu, ne beigas, normāli izstāstīja, materiāli visi esot pieejami. Pilnīgi neticas. Un ieskaitē visu, kas ir dots un pierakstos varēs izmantot (tātad labu veiksmi mums i ar to visu) jo dzīvē taču arī izmanto datu interpretācijai. Vai nu izliekas un būs smaga piezemēšanās vai arī kovids pārmācīja, jo iepriekš viņa nedeva pat vienu printētu materiālu uz visu kursu pārkopēt un te nu lieta nonākusi līdz smalkumiem
Simt punkti drīz raudāšu spilvenā un ne tikai, ka smadzene netur līdzi un baigi jākaļ visas vecās lietas. Bet pagaidām lidošu

Es viņam saku, ka esmu nīgra, jo gan jau būs jāpārliek nākamajā nedēļā. Gan jau noliksi viņš man saka. Atkal uz piecinieka? Es prasu un saku, ka gaidu, kad viņš sāks nīgroties jo viņš taču par to maksā.
"Viss pavisam vienkārši - ja maksimums ir desmit, starpība ir minetu skaits" :D

tikko uzrakstīju 23. un pēdējo ieskaiti semestrī. par to, kas bija no rīta, nav skaidrības un pārliecības, ka ir. bet pat ja nav, tad tā ir tikai viena. atvieglojumā ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka ja sākšu, tad nebeigšu nekad. nekas jau nav beidzies, jo trīs eksāmeni, bet man tik ļoti neticas, ka es vismaz šitik tālu esmu tikusi, kaut kāda zinātniskā fantastika. grūti bija katru reizi, kad bija nodarbības. sākuma nedēļās pilnīgi pāri-spēkiem grūti, īpaši kad bija jābrauc, pat ja tā bija tikai reize nedēļā. pēdējās divas nedēļas vispār katru rītu no rīta gāju dušā, jo tā bija drusku vieglāk i savākties i pamosties i pauri iedarbināt. pēdējās sešas darba dienas, kad katru dienu (!) vēl tā kājas procedūra vispār izžmiedza kā citronu un man tur jāiet vēl gandrīz visu nākamo nedēļu! plānā bija nākamajā nedēļā aiziet pie ģ.ā. izprasīties uz to krūts centru, bet man nebūs iekšā, jo vēl visādi pēkšņi uz galvas uzkrituši mazi žākstiņi jādara un tas, kā zināms, parasti aizņem vairāk laika nekā iepriekš liekas un man taču būs eksāmeni un Nav Ko Vilkt
:D

vispār es esmu uz viļņa, bet tieši tagad drusku nevaru, jo man jāpabeidz savs jau nedēļu darītais štrunts lai šodien var iesniegt, bet līdz tam man jāizlasa kāda cita ļoti svarīgs zinātnisks štrunts par šo pašu tēmu, kuru es neesmu lasījusi, jo atradu vakar pustrijos naktī, kamēr vēl kapāju. un tagad vajag fiksi iznevarēt lai var varēt citas lietas
un man šķiet, ka šis viss ir iespējams tikai tāpēc, ka es trešdien paņēmu pauzi pa dienas vidu un daudzas stundas vienkārši ietusēju ar sen neredzētu mīļu cilvēku ēdot ņammas un pļāpājot un pie pusdienām dzerot vīnu (es pat neatceros pēdējo reizi, kad tā esmu darījusi un vai vispār) un tad es ar kaut kādu deus-ex-machina to, ko vajadzēja izdarīt ceturtdienas pašā rītā, bet es tiešām nevarēju; izdarīju pāris stundas vēlāk, jo man atnāca vaļā bloks un es visu sapratu un zināju un vairs neputrojos un paspēju ielekt aizbraucošā vilcienā

vakar novārīju sīpolu mizas, katrai nokrāsoju divas olas, smuki iepakoju plastmasas trauciņā un sūnās (vīrs pārveda no ekspotīcijas), šodien sīkiem Lieldienu svinēšana. iedevu uz grupiņu aiznest neaizmirstulīšu un sarkanu saulespuķu sēklas un tomātus. puikam pēc brīvdienām uz skolu bija jānes sporta tērps un izdiedzētie zaļumi (trīs zirņi). bez strīdēšanās (!) un laicīgi (!) aizvedu sīkas atdevu b/d, atceļā izņēmu pakomātā paciņu (!) noklausījos vienu attālinātu lekciju un biju tik laimīga par to mieru un klusumu, kad tu vari pilnībā klausīties un fonā nenotiek ņiguņegu 'mamma, ieslēdz gaismu, man vajag kakāt!' 'ā! kāāāŗsts ūdens tek pa krānu' matu plēšana etc, ka aiz laimes tik ļoti nezināju ko darīt, ka uzliku mazgāties veļu :D

ak, zinātne, kam tu man dari tik gauži?!