ne par cepienu

nekad neesmu sapratusi kādēļ reliģiska pārliecība obligāti jāpretstata inteliģencei, izglītotībai un prāta spējām. daudzos iepriekšējos gadsimtos tas nav traucējis (šeit nu piemēri jāizdomā jums pašiem)

un vēl pirms miega es domāju par to, ka ticība, cerība, mīlestība ne velti ir dievišķie tikumi un ka tiem ir šis tas kopīgs. ka mīlestība tāpat kā ticība ir ne vien dāvana, bet arī gribas akts. un ka cerība ir visspēcīgākā, jo tu vari nemīlēt un neticēt, bet tāpat neapzināti cerēt