pretī cenšos turēties visiem spēkiem - pirmo reizi kopš atklāju tunča konservu burvību (pirms kādiem gadiem astoņiem) beidzot tos izlietoju salātos (vajadzēja taču kaut kā dabūt iekšā to dienišķo sīpola devu). visas pārējās reizes pirms salātu taisīšanas nedaudz pagaršojot bundžiņa izgaršojās tukša. telpu vēdināšana, vitamīni, dabiskie antioksidanti, zāļu tējas imunitātei un kakla skalošanai laikam līdz visa maz, ja apkārt skraida visādi vīrusaini dīvaiņi un viens tāds aiz sienas guļ ar mikroventilāciju ar mērķi sasaldēt mūs ragā. bet kaut kā taču jādzīvo - ēdīsim sīpolainus/ķiplokainus/puravainus salātus, dzersim ingvera, citrona un upeņu ievārījuma tējas, domāsim pozitīvas domas un ignorēsim termometra rādījumus
šodien mani ēnoja vidusskolniece un uzdāvināja Rafaello. tā kā rīt visticamāk Atraidīto Mīlētāju Ballīti laidīšu garām, to pietaupīšu lai var saldināt vakaru (ja nu ar filmām nepietiek*)
*ko tādu jauku ieteiksiet - romkomi mani kaitina, Nožēlojamos žūrijas komisija izbrāķēja. galvenais vadmotīvs, protams, mīla. var būt nelaimīga. vēlams lai filma vizuāli skaista un ar labiem aktieriem (es gribētu vēlreiz noskatīties Tīģeri un sniegu, bet vēl nez vai). m?
žēl, ka laidīsi garām, jo tā kā man noteikti negribēsies kratīt gurnus, es drošvien visai drūms sēdēšu pie savas vīna glāzes un sirdīšos, ka apkārt nav nevienas tikpat garlaikotas dīkdienīgas sejas. ;)