ļoti aizdomīgo pusfabrikātu* trīsošām rokām** iefīrēju krāsnī. cerams sanāks (pat ja ne - tāpat apēdīs)
*aizdomīgs, jo krāsns lēnām sila, cukurs nešķīda un tā nu masas pēkšņi kļuva tik daudz, ka gandrīz kāpj ārā no formas
**virsējā kārtā gribēju rozīnes un plūmes un ingvera sukādes un ābolus, bet tīrot ābolu kārtīgi iešņāpu pirkstā (protams, pusotru gadu ar asiem priekšmetiem gramstos gar vecu gaļu un nekas. kā izdomāju kūciņu izcept, tā jāuztaisa asins šaltis un performance no apkaunojoši maza pušuma) un tā nu tur tikai rozīnes jo jau bija iemaisītas