puiši aizgriežas. skuķu lietas

veikalā redzēju perfektus. vienkārši perfektus sniegbaltītes zābakus - sarkanus, zamšīgus, uz papēža, tādus, kas apsedz arī celīti. potītes daļa akcentēta ar dekoratīvu it kā sienamu aizdari zelta krāsā. tā nu es iztēlojos šos zābaciņus pie sava brīnumdaiļā baltā puškažociņa (kurš gan der tikai maršrutam mājas-mašīna-galapunkts vai ļoti siltām sausām ziemas/auksta rudens dienām) - eju es visa tāda sniegbaltīte eleganta un daiļa un lūpām asinssarkanā krāsā gurnus liegi šūpodama pretī gaišākai nākotnei un uzreiz tā siltāk kļūst ap sirdi.
par to, ka tie nav ērti, stabili, berž vai nepareizā izmēra un ka tādus var valkāt arī pie piedauzīga apģērba pārsmalcinātas "damočkas", kas izskatās izgājušas ātri nopelnīt pārdesmit latu, es domāšu, ja neizdosies izlīst caur adatas aci un ietaupīt tik daudz naudas, ka uz tās fona 35 latu liels tēriņš apaviem, ko nevilksi katru dienu nešķitīs nekas absurds

varbūt kādam tāda ņemšanās ap kurpēm šķiet pārmērīga, bet man patīk apavi - kurpes vienmēr der, tās nepadara resnu (precīzu citātu meklējiet In Her Shoes), turklāt kājas ir vienīgā patiešām skaistā manis daļa - tās nekad nepiekrāpj un nav mazāk smukas