28. Augusts 2012 (23:51)
kad ceturtā diena bez rūpnieciski ražotiem salumiem tuvojās galam es sapratu, ka man vajag ko garšīgu. pārmaiņas pēc nopirku cepumus, nevis smalkmaizītes
gardi
jau otro dienu atkal esmu iegrimusi Mākslīgajā skaistumā. mani ir nogurdinājis tas neērtības (ārpus komforta zonas izved gandrīz katra sērija) un negaidīto sižeta pavērsienu kokteilis, bet nevaru neskatīties - novilktas visas sezonas un es esmu ceturtajai jau pusē. sapņi šonakt būs krāsaini, kā jau vienmēr, kad agrāk jāceļas
man patīk, ka konsekventi ieturēts stils - ja par visādām šīzēm, tad līdz pat ceturtajai sezonai ik pa laikam ir krass negaidīts (parasti diezgan neiedomājams - vismaz manām mietpilsoņa smadzenēm), mazāk gan rāda kniebšanos, vairāk drāmu un komismu. mani diezgan bieži kaitina tās tēmas, katru reizi, kad man šķiet opā-nu-kur-vēl-tālāk es tomēr nespēju pārtraukt skatīties, jo seriāls kaut kādā mērā ir scenāriju autoru piemineklis cinismā un izdomā vienlaicīgi