j`aime je n`aime pas

man ļoti patīk, ka jūs nākat ciemos, ļaujat man rosīties, gatavot, čubināties
man ļoti patīk tas, kā vīna glāzēs salietais kefīrs flirtē ar multiaugļu sulas paku
man patīk kā sprakšķ malka krāsnī mirklī kad malkojam šķidrumu no glāzēm
man tīk pārdrošās sarunas, sazvērniece svece, kas maskē mulsumu vaigos
man tīk, kā pseidobaļļuku vidū lepni nomurrājas ledusskapis, stāstot par svarīgajiem ikdienas notikumiem
man patīk ka, ieraugot nākam vēl kādu, pods kā balts gulbis lepni saslejas un sabužina spalvas, lai vēlāk skaudīgi glūnētu uz dīvānu un zagtu sarunu driskas
man patīk, ka tēja jāvāra atkal un atkal
vērot kā krūze atkal un atkal pieskaras jūsu lūpām un klusi garo

man nepatīk dzirdēt jūs aizejot. klausīties kā soļi pāršķeļ trepjtelpas tumsu un reliņi satraukti apspriež aizgājēju
man nepatīk griezīgais durvju zvans
bet visvairāk man nepatīk atkal un atkal pierast pie naksnīgajiem trokšņiem tukšajā mājā, kad esmu dalījusies viesmīlībā un guļvietā