man tīri labi patīk reliģiskā izpratne par dzīvi pēc nāves, jo, ja tiešām būtu tā ka nomirušie ir neredzami mums blakus šai pašā dimensijā vai elle ir virs zemes, tas nozīmētu to, ka mēs būtu pakļauti mūžīgai nebeidzamas veļas kaudzes gludināšanai, ledusskapju tīrīšanai vai trauku mazgāšanai un tas būtu briesmīgi un ja tu redzi, kā citi ēd brīnišķīgas lietas, smaržīgu sulīgu gulašu (piemēram), krēmbrulē desertu vai plānās pankūkas ar zemeņu ievārījumu un saledējumu
tas būtu briesmīgi, pat briesmīgāk par reinkarnēšanos kapraču vabolē
tādu es varētu iztēloties elli