mazs smielks iz autobusa. blakussēdētāja zebiekste stāsta kaut ko par to, kas bija sarunāts, bet atlicies otras presonas slimības dēļ. pēkšņi: - Ārprāts, es taču vitamīnus nepaņēmu!
-?
- ja nu mani aplipina?!


izrādās, ka vitamīni vajadzīgi, slimību profilaksei, īpaši, ja slimo kāds no tuviniekiem.



laikam nesakarīgi, bet ar šo tikai gribēju teikt, ka man ir visvislabākie mīļcilvēki pasaulē. pat tad, kad esmu tik toksiska, ka jebkurš zilonis puskilometra rādiusā nobeigtos no putnu gripas, mani neatstāj svešā pilsētā nīkšanai un nomiršanai, apčubina un vēl galviņu paglauda. un sabučo un uztaisa vakariņas un neļauj iet uz veikalu un nu..