amizantākais feils - salasījām vīgriezes un nātres tējai un tad izrādījās, ka čaklais kaimiņš, kam blakus aug rudzi, tieši todien pirms pāris stundām nomiglojis lauku ar kaut ko (visticamāk indīgu)


un vēl es šodien turēju plaukstu uz bišu saimes. izrādās, ka stropiem zem jumtiņiem ir spilveni, jo bitītēm vajag siltumu, bet zem spilvena apaļš lodziņš ar režģi, lai pārvadājot var vēdināt. sākumā dikti baidījos, jo bišu mājiņa zumēja, bet saņēmos un uzliku tur plaukstu. sajūta bija tāda, kā turot roku uz svešas sirds - apakšā silts, dzīvīgs un pulsējošs, drusciņ neērti, bet sajūsminoši un vēderā no uztraukuma drusciņ tirpst