pēdējās dienas esmu baudījusi emocionālo vakumu. nav jādomā par izbijušām mīliņām un sevi jāplosa, nav jādīdās, jo kāds nemaz nedomā zvanīt, nav jāsatraucas par kādiem ar vīriešiem saistītiem jautājumiem. pēdējā gada laikā šāds stāvoklis šad tad uznācis, mainoties gan ar periodiem, kad jābāž galva droši destruktīvos attiecību hibrīdos
bet šobrīd es vēlos šo mieru saglabāt. vai nu nesamīlēties vispār, vai vismaz samīlēties kādā pozitīvā personāžā, ar kuru viss būtu tieši tik nesarežģīti, kā es jau sen būtu pelnījusi. un pa skaisto pārmaiņas pēc
citādāk tās mūžīgās ciešanas jau līdz aknām